Sankam, Sadziedam, Sadancojam

XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku gājienā ies arī folkloras kopas, un, protams, dimdinās, dimzinās arī Jelgavas „Dimzēns”. Savas pastāvēšanas 25 gados, kā šai raidījumā izstāstīs kopas dibinātāja un vadītāja Velta Leja, „Dimzēna” mēģinājumi notikuši nemainīgi – pirmdienās un piektdienās, sešos pēcpusdienā. Un gadās, ka kādi no kopas dalībniekiem aizklīst pasaulē, kādu brīdi nesanāk laika iet uz mēģinājumiem, un tad vissirsnīgākais ir prieks, kad viņi atkal atgriežas, apciemo savu „Dimzēna” ģimeni, un dziesma var turpināt skanēt no tās nots, kur kādreiz tikusi uz brīdi pauzēta. „Dimzēna” vadītāja Velta Leja, aicināta uz sarunu, uzreiz saka, ka nenāks viena, jo „Dimzēna” jaunie dziedātāji – Gundega Grūtupa, Viktors Žeikars – esot samācījušies dziesmas, augstu novērtēti arī Latvijas bērnu un jauniešu folkloras svētkos „Pulkā eimu, pulkā teku”. To ģimeniskumu, sirsnību var saklausīt kopas dalībnieku savstarpējās attiecībās un arī dziesmā – cik dabiski kopas dalībnieki sadala savā starpā balsis,

Izzinām, kā tapis deju lieluzvedums “Māras zeme”, tiekoties ar tā veidotājiem, kurus neoficiāli dēvē par lielisko piecinieku. Horeogrāfi Jānis Purviņš un Jānis Ērglis, scenogrāfs Reinis Suhanovs, režisors Elmārs Seņkovs un scenārija autore Ieva Struka ir piecu cilvēku komanda, kas izlolojusi dejas uzvedumu "Māras zeme". Ar trim no šīs komandas - Ievu Struku, Jāni Ērgli un Jāni Purviņu - Latvijas Radio tikās dienā, kad Kongresu namā Rīgā bija sabraukuši uzvedumā iesaistīto deju kolektīvu vadītāji, lai saņemtu laukuma zīmējumus, kurus iepazīstot, kolektīvi zinās, kur katram jāatrodas Daugavas stadionā un kā veidosies uzvedums, kurā katrs kolektīvs ir kā maza daļa lielajā stāstā.

„Man šķiet, ka tas ir  skaisti, ka arī es tur esmu bijusi kā tāds puzles gabaliņš  visā tajā lielajā, lielajā bildē. Esmu tur devusi  savu artaviņu,” saka Māra Gredzena, viena no šo Dziesmu un seju svētku brīvprātīgajām darbiniecēm. Ko nozīmē būt brīvprātīgajam šādos lielos pasākumos un kāda ir pieredzē šajā darba, stāstīs Uldis Kazaks un Māra Gredzena. Man šķiet, ka tas ir  skaisti, ka arī es tur esmu bijusi kā tāds puzles gabaliņš  visā tajā lielajā, lielajā bildē. Esmu tur devusi  savu artaviņu,” saka Māra Gredzena, viena no šo Dziesmu un deju svētku brīvprātīgā darba veicējām. Ikdienā Māra Gredzena strādā par tulku, viņas specialitāte ir tulkošana no vācu, angļu un slovēņu valodām, taču jau tūlīt pēc vidusskolas beigšanas Māra ir iepazinusi brīvprātīgā darbu, piedaloties dažādos studentu apmaiņas projektos. Arī šajos Dziesmu un deju svētkos viņa ir pieteikusies brīvprātīgo rindās. "Man patīk klasiskās vērtības, nevaru iedomāties dziesmu svētkus bez “Gaismas pils”. Bet tā nav man lielākā kulminācija, ka

Latviešu vispārējie Dziesmu un deju svētki pulcē cilvēkus, no kuriem tikai nelielai daļai šīs mākslinieciskās izpausmes ir arī viņu pamatprofesija. Ja uzlūkotu Mežaparka estrādi vai Daugavas stadionu, kurā sapulcēti svētku dalībnieki, tad savā ziņā mēs ieraudzītu profesiju klasifikatoru dzīvā izpausmē. Arī Latvijas Radio darbinieki pievienojas koristiem un dejotājiem. Katram no viņiem savs pieredzes nogrieznis, bet visus vieno bezkompromisu nodošanās mēģinājumiem, koncertiem un zibakcijām, ierasto darba ikdienu noslogojot ar papildus pienākumiem. Raidījumā Sanākam, sadziedam, sasadancojam tikšanās ar Latvijas Radio darbiniekiem - Dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Gan ētera personībām, gan tiem, kuru darbs palīdz vēstījumam nonākt pie klausītājiem.