Rta Intervija

Jaunievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Vilis Krištopāns no partijas „Latvija pirmajā vietā” piedalījies jaunas Eiropas Parlamenta politiskās grupas –„Patrioti Eiropai” – izveidē. Šajā grupā atrodami arī, piemēram ar Krievijas smagos kara noziegumos apsūdzētā prezidenta Vladimira Putina kontaktus uzturošā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna domu biedri un Francijas labējo līderes Marina Lepēnas līdzgaitnieki. Krištopāns intervijā Latvijas Radio izteicās, ka viņa un šīs jaunās deputātu grupas lielais mērķis ir cīnīties pret migrācijas politiku.

Vašingtonā notiekošais NATO līderu samits būs liels pārbaudījums ASV prezidentam Džo Baidenam. Ja viņš nespēs to izturēt, tad spiediens atteikties no kandidēšanas uz otro termiņu būs milzīgs – tā intervijā Latvijas Radio saka Vācijas Māršala fonda eksperte Kristīne Bērziņa. Viņa atgādina, ka Baidenam šonedēļ trīs dienas būs aktīvi jāpiedalās dažādos augsta līmeņa pasākumos, jātiekas ar citu valstu līderiem un noslēgumā jāuzstājas preses konferencē, ko viņš dara reti. "Redzēsim, kā būs. Ja viņš ir spējīgs kompetenti, pārliecinoši vadīt samitu, ja viņš var labi atbildēt uz žurnālistu jautājumiem pašās beigās, ceturtdienā, tad viņš būs izturējis testu, pārbaudījumu par to, vai viņam būtu jābūt demokrātu kandidātam. Bet, ja gadījumā atkārtosies kaut kas tāds, kas bija redzams pirms pāris nedēļām debatēs, tad bez jautājumiem viņam būs milzīgs spiediens atkāpties no nākamā prezidenta kandidāta statusa," vērtē Bērziņa.

Iekšlietu ministrija sagaida, ka šovasar būs vairāk studētgribētāju dažādās iekšējās drošības mācību iespējās, tajā skaitā jaunajā studiju programmā, ar kuru plānots būtiski audzēt policijas izmeklētāju skaitu. Tā šorīt Latvijas Radio izteicās Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās Vienotības”. Šobrīd norisinās pieteikšanās Iekšējās drošības akadēmijas piedāvātajās studiju programmās, kuras īsteno Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte un Valsts policijas koledža. Lai topošos un esošos policistus mudinātu mācīties un palikt iekšlietu nozarē, Kozlovskis sola algu pielikumu arī nākamajā gadā. Raizes gan sagādājot būtiskais finansējuma pieaugums aizsardzības nozarei, kas iekšlietām atņemot topošos darbiniekus.

Spānijas Augstākā tiesa paziņojusi, ka jaunais Amnestijas likums neattiecas uz apsūdzībām par naudas izšķērdēšanu, kas izvirzītas pret bijušo Katalonijas valdības vadītāju un neatkarības kustības līderu Karlesu Pudždemonu. Līdz ar to, joprojām spēkā ir arī viņa aresta orderis. Kā zināms, Spānijas parlaments nesen apstiprināja likumu, kas paredz amnestiju visiem Katalonijas neatkarības kustības dalībniekiem. Tomēr opozīcijas politiķi un vairāki tiesneši asi iebilst pret šo risinājumu. Līdz ar to, Katalonijas valdības ārlietu ministre Meritsela Sereta uzskata, ka svarīgākais šobrīd ir sekot Amnestijas likuma ieviešanai dzīvē.

Baltkrievija šobrīd nav lielā starptautiskā fokusā, jo ir Ukraina, jo ir Izraēla un daudz citas krīzes pasaulē. Tā intervijā Latvijas Radio teica Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere un Apvienotā pārejas kabineta vadītāja Svjatlana Cihanouska. Viņa patlaban ir vizītē Latvijā. Cihanouska saka, ka par spīti citiem notikumiem pasaulē, Baltkrieviju nedrīkst aizmirst un opozīcija smagi strādā, lai par to atgādinātu.

Situācija ar lielajiem investoriem Rīgā pamazām uzlabojas. Tā Latvijas Radio programmā "Labrīt" teica Rīgas investīciju un attīstības aģentūras direktors Fredis Bikovs. Ir ienākuši trīs lieli starptautiski uzņēmumi, varētu piesaistīt vairāk nekā tūkstoti darbavietu, bet kāda ietekmīga IT kompānija izvēlējusies Rīgu kā vienu no galvenajiem reģionālajiem centriem. Bikovs norādīja,ka Baltijas līmenī situācija ar investoru piesaisti ir līdzīga.

Izglītības un zinātnes ministrijas darbības nav bijušas pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu izglītības nozarei nepieciešamo pedagogu sagatavošanu un sekmētu pedagogu noturību profesijā, to revīzijā konstatējusi Valsts kontrole. Pedagogiem visvairāk nepieciešama ir izglītības sistēmas stabilitāte, paredzama un konsekventa sistēmas attīstība, profesionālais atbalsts un nodrošinājums darba pienākumu veikšanai, kā arī liela nozīme ir atlīdzībai par padarīto. Ministre Anda Čakša (Jaunā Vienotība) atzinīgi izteicās par Valsts Kontroles izvērtējumu izglītības jomai. Latvijas Radio programmā Labrīt viņa to nosauca par ceļa karti turpmākajam darbam un ka Valsts kontroles secinājumi ir atbalsts tam, ko ministrija dara. Čakša teica, ka vēlas stabilizēt situāciju, bet tas nenotiek tik ātri.

Valstiskā līmenī būtu jāveicina pieeju darbavietām aviācijas nozarē, tā uzskata Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Speciālistu aviācijas nozarē trūkst. Intervijā Latvijas Radio programmā Labrīt Kokars norādīja, ka šīs darbavietas ir ar augstu pievienoto vērtību un arī augstu atalgojumu.

Lai arī kopš 2023. gada izklaides vietas par trokšņošanu var sodīt līdz pat pieciem tūkstošiem eiro, soda samaksāšana neaptur no atkārtotiem pārkāpumiem. Tā secinājis Tiesībsarga birojs. Tāpat secināts, ka veids, kā iedzīvotāji var vērsties pret trokšņotājiem, nav iedarbīgs. Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis stāsta, ka valdībai ir dots laiks līdz decembrim novērst nepilnības. Pretējā gadījumā nav izslēgta Tiesībsarga vēršanās Satversmes tiesā. Galvenā problēma ir tā, ka likumdevējs izklaides troksni nav noteicis kā atsevišķu trokšņa veidu, proti, nav noteicis prasības, lai to samērotu ar iedzīvotāju tiesībām uz naktsmieru.

"Kad man vaicā, kā man klājas, es atbildu – esmu dzīvs un tas jau ir labi," intervijā Latvijas Radio sacīja Ukrainas Augstākās Radas deputātu izveidotās Ukrainas un Latvijas sadraudzības grupas vadītājs Tarass Tarasenko. Ar viņu kara plosītajā valstī tikās žurnāliste Indra Sprance. Indra Sprance: Cik Ukrainas Augstākās Radas deputātu šobrīd strādā Latvijas – Ukrainas sadraudzības grupā un ar ko nodarbojaties? Kādi jautājumi jums ir darba kārtībā? Tarass Tarasenko: Kopumā deputātu skaits šobrīd palielinājies līdz 12, un mūsu darba kārtībā ir mainījušies akcenti, jo, kad tika izveidota sadraudzības grupa, mēs kā deputāti jau strādājām piecus gadus, bet Latvijā pa to laiku jau divas sadraudzības grupas bija nomainījušās. Bet es esmu pateicīgs latviešiem, ka kopumā vislielākā draudzības grupa ir tieši starp Latviju un Ukrainu [red.  – šajā grupā šobrīd darbojas 32 Saeimas deputāti].  Akcenti nav mainījušies kopš pilna apmēra iebrukuma sākuma. Kopumā ekonomiskā sadarbība līdz pilna apmēra iebrukumam – palīdzība

Kultūras darbinieku labklājība, sabiedrības saliedēšana un valsts valodas aizsardzība arī turpmāk būs Kultūras ministrijas prioritātes. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja jaunā kultūras ministre, līdzšinējā parlamentārā sekretāre Agnese Lāce no „Progresīvajiem”. Apstākļos, kad valsts budžeta prioritātes ir iekšējā un ārējā drošība un pārējām jomām jau dots signāls par papildu naudas nedabūšanu, Lāce līdzīgi kā citi ministri norāda, ka arī kultūras nozarē ir daudz ar drošību saistītu lietu. Taču pārskatīšot arī jau pieejamo naudas maku.

Saeima šodien, 20. jūnijā, galīgajā lasījumā lems par Rēzeknes domes atlaišanu, tāpat darba kārtībā iekļaus premjeres virzīto lēmumprojektu par „Progresīvo” politiķes Agneses Lāces apstiprināšanu kultūras ministra amatā pēc priekšteces Agneses Loginas pēkšņās demisijas. Savukārt garākās debates varētu būt par daudzkārt sadārdzinātā un Valsts kontroles kritizētā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas apstiprināšanu. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un Zemnieku savienības intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” sacīja, ka koalīcija arī ar 50 balsīm parlamentā aizvien ir stabila, bet nākamais izaicinājums būs budžeta pieņemšana.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) šogad saskaras ar ļoti lielu pacientu pieplūdumu, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. Piemēram, 17. jūnijā Neatliekamās palīdzības dienestā vērsušies 250 pacienti un tas ir ievērojams skaitlis virs vidējiem radītājiem.

Saeimas deputāts, partijas „Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs saprot kultūras nozares darbinieku bažas par steidzīgo ministru maiņu, taču norāda, ka pēkšņi aizejošās Agneses Loginas vietā nākošā ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce ir ar deviņu mēnešu pieredzi ministrijā, turklāt gatava sarunām ar nozari. Tā Šuvajevs izteicās intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt, noraidot jebkādas bažas par koalīcijas un valdības stabilitāti. Tāpat Šuvajevs norādīja, ka "Progresīvajiem" šķiet nepieņemama bijušā satiksmes ministra, pašreizējā Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga (NA) virzīšana darbam "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā no Nacionālās apvienības puses.

Gaidas no Ukrainas miera samita bija lielākas nekā bija tā iznākums. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis. Īpaši lielas cerības bijušas Ukrainai. Nedēļas nogalē Šveicē aizvadīts Ukrainas miera samits. Tā noslēguma paziņojumā teikts – „lai izbeigtu karu Ukrainā, ir nepieciešams dialogs starp visām pusēm”. Liela daļa valstu atzina, ka miera līguma pamatā ir jābūt Ukrainas starptautiski atzīto robežu respektēšanai. Tomēr dažas valstis, piemēram, Indija, Brazīlija, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti un Dienvidāfrika atteicās parakstīties zem šī paziņojuma. "Ja Krievija būtu aicināta uz šo, tā saucamo miera samitu, tad es domāju, ka arī tās valstis, kas atturējās vai neieradās, var būt būtu pārskatījuši savu pozīciju. Nav tā, ka visa pasaule ir Ukrainas pusē. Ukraina būtu gribējusi, ka pilnīgi visas valstis nostājās Ukrainas pusē un ka faktiski šis būtu spēcīgs signāls kā nosodījums Krievijai. Kā mēs redzam, Krievijas diplomātija str

"Viņa pēdējie vārdi bija – labāk es tur Ukrainā izliešu savas asinis, lai jums te Latvijā to nevajadzētu piedzīvot," tā Ukrainā kritušā latviešu brīvprātīgā karavīra Vitālija Smirnova mamma Sandra atminas sarunu ar dēlu īsi pirms viņa došanās ceļā uz Ukrainu. Vitālijs krita pērn 1. oktobrī un ir pirmais brīvprātīgais karavīrs no Latvijas, kas ir zaudējis savu dzīvību pilna apmēra iebrukuma laikā. 28 gadus vecais latvietis kopā ar cīņubiedriem no ASV, Igaunijas un Baltkrievijas pirms astoņiem mēnešiem naktī uz 1. oktobri krita netālu no Limanas pilsētas Ukrainas austrumos. Šonedēļ Kijivā ar viņa mammu tikās Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance. 

Globālajiem spēlētājiem Āfrikas kontinents dažādu iemeslu dēļ ir stratēģiski nozīmīgs. Ietekmi vairo gan Ķīna, gan Krievija, un Rietumiem, lai ar to cīnītos un radītu pārmaiņas un izaugsmi kontinentā, ir jāveic ilgtermiņa investīcijas Āfrikā. To intervijā Latvijas Radio norādīja Fontehs Akūms, Dienvidāfrikā bāzētā Drošības pētījumu institūta izpilddirektors. Viņaprāt, nestabilitāte, kas joprojām valda atsevišķās kontinenta daļās, ir tulkojama kā daļa Āfrikas pārveides procesa, kas joprojām turpinās. Tajā pašā laikā kontinents valstis ir spējušas vairot savu ietekmi uz globālās skatuves.

Lai lemtu par pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, jāskatās uz situāciju kopumā, tā, komentējot finanšu ministra teikto par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa celšanu, intervijā „Latvijas Radio” pauž Latvijas bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš arī sacīja, ka Eiropas Centrālās bankas lēmums samazināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem jau pavisam drīz atspoguļosies kredītņēmēju maksājumos. Premjere paudusi, ka Latvijas budžeta situācija nav ļoti pozitīva un dažādu ārēju apstākļu dēļ budžeta situācija ir saspringta arī citās Eiropas valstīs. Kādu jūs kā centrālās bankas vadītājs redzat šo situāciju? Mārtiņš Kazāks: Domāju , ka šī gada sākums budžeta ziņā ir visgrūtākais tāpēc, ka inflācijas vairs nav un stipras izaugsmes vēl nav. Iepriekšējos gados inflācijas un cenu kāpuma dēļ ienākumi budžetā kāpa diezgan strauji. Šobrīd Latvijā inflācija ir tuvu nullei, līdz ar to inflācijas pavējš budžetam ir beidzies, savukārt izaugsmes pavējš… Lai gan mums izaugsme ekonomikā ir sākusies. Jaunais bizne

Šodien, 12. jūnijā, notiks ēnu ekonomikas ekspertu un uzņēmēju diskusiju "Ēnu ekonomikas indekss 2023: Latvija starp plāniem un realitāti". Ikgadējo ēnu ekonomika pētījuma prezentāciju un arī diskusiju varēs vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.LV. Latvijas Radio vēl pirms oficiālo datu nosaukšanas uz sarunu aicināja pētījuma autoru SSE Riga profesoru un Ilgtspējīga biznesa centra direktoru Arni Sauku. Šodien būs konference, kuras laikā arī paziņosiet jau kārtējos ēnu ekonomikas datus. Cik liela tad mums ir bijusi ēnu ekonomika pērn? Ko tie rāda, kādas ir tendences? Arnis Sauka: Šo rītu varu sākt ar labu ziņu – pēc ilgāka laika ēnu ekonomika Latvijā mazinās. Mēs jau esam ziņojuši, ka kopš 2016.gada tendence diemžēl bija negatīva, tai skaitā arī laikos, kad ekonomikai Latvijā klājās labāk. Šogad (2023.gada pētījuma dati, red.) mums ēnu ekonomika ir samazinājies vairāk nekā par 1%. Un kas ir pirmo reizi – kopš mēs pētām ēnu ekonomikas apjomu no 2009.gada, tad mēs esam apsteiguši Lietuvu. Proti, mums ir mazāk

„Tagad svarīgi, lai valdība apliecinātu, ka turpinām iet uz priekšu,” - tā šorīt Latvijas Radio programmā Labrīt teica Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača. Starptautiskās "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē pirms septiņiem gadiem (2017.gadā) projekta kopējās izmaksas tika lēstas 5,8 miljardi eiro. Malnača izteica cerību, ka šodien, 11.jūnijā, Ministru kabinets skatīs "Rail Baltic" informatīvo ziņojumu. Valdības vadītāja Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) par izskanējušo summu 6,4 miljardi eiro pauda, ka tas viņai nav bijis pārsteigums, taču tik liels finansējums tuvākajā nākotnē nav redzams un ir jāstrādā pie finansējuma modeļiem.