Pa Ceam Ar Klasiku

"Mums visiem ir "Straume" un "Oskara" prieki, jo Gints Zilbalodis ir tieši tāds, kāds viņš ir. Rāms, nesatricināms un pārliecināts par savu lietu. Nebaidās atšķirties un pateikt nē. Patīkami vienaldzīgs pret Holivudas zvaigžņu putekļiem, jo skaidri zina, kādu kino vēlas veidot un kas tam ir vajadzīgs. Un vēl viņš ir ļoti noguris no sev pievērstās uzmanības un vēlas, lai skatās viņa filmas un liek mierā pašu. "Oskaros" gan tas nebija iespējams, bet pēc tam ļausim Gintam uzelpot un taisīt kino, ko viņš vēlas vairāk par visu pasaulē." Tā savā feisbuka profilā pirms dažām dienām rakstīja Latvijas Radio žurnāliste Māra Rozenberga, kura kopā ar "Straumes" radošo komandu un savu kolēģi, Latvijas Televīzijas žurnālisti Andu Bošu, arī bija Holivudā, klātienē izbaudīja "Oskaru" pasniegšanas ceremoniju, bet nu atgriezusies Latvijā... Par izjusto un pieredzēto Māra un Anda stāsta intervijā "Klasikas" galvenajai redaktorei Ingai Saksonei. Inga Saksone: Abas esat burtiski "uz izķeršanu" visos LSM kanālos, jo visi grib pi

2025. gadā Liepāja ar daudzveidīgiem pasākumiem, kas apvieno kultūru, sportu, mākslu, uzņēmējdarbību un citas nozares, svin savu 400 gadu jubileju. Svinību centrālais notikums būs koncertuzvedums “Personas kods: Liepāja” 18. martā, bet pēc tā uzmirdzēs gaismas pastaiga "Izgaismotā Liepāja". Šajā nedēļas nogalē sāksies apstādījumu akcija “Liepāja plaukst”, bet 1. martā svētku maratons iesākās Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē ar garīgās mūzikas "Caur gaismu nāk un sudrabs top", kas izskanēja arī LR3 "Klasika" tiešraidē.   Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē glabājas unikāla Liepājas kantorāta (“Libauer Cantorat”) nošu kolekcija ar 170 mūzikas rokrakstiem un iespieddarbiem, kurus apņēmies digitalizēt Latvijas Nacionālais arhīvs. Par Liepājas 400. dzimšanas dienu un svinību kulmināciju 18. martā, svētku pasākumiem visa gada garumā un Liepājas Svētās Trīsvienības draudzes arhīva digitalizāciju stāsta Liepājas valstspilsētas pašvadības un "Liepāja 2027" sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja Zita L

Pēc ikgadējās Walcker ērģeļu apkopes ziemā Rīgas Doms atsāk savu ērģeļkoncertu pavasara sezonu, no 7. marta līdz 11. aprīlim Rīgas Domā aicinot uz sešu koncertu ciklu "BACH", kurā muzicēs latviešu un citzemju ērģelnieki.  7. martā koncertciklu atklās Rīgas Doma mūzikas direktors, katedrāles ērģelnieks Aigars Reinis, kuru uz sarunu aicināja Ieva Zeidmane. Runāts tiek par J. S. Baha mūziku, tās nozīmi un to, cik bieži tiek veidoti koncerti, kuros skan tikai Bahs. Aigars Reinis atskatās arī uz Ziemas kamermūzikas koncertu ciklu, kas divu mēnešu garumā pieskandinājis Doma Kapitula zāli un noslēgsies ar Lietuvas džeza mūziķu koncertu 8. martā. 14. martā koncertā "BACH un Ungārija" pirmo reizi pie Rīgas Doma ērģelēm sēdīsies vadošais ungāru ērģelnieks, Ferenca Lista Mūzikas akadēmijas profesors Jānošs Pālūrs. Īpašs notikums gaidāms 21. martā, kad  uzstāsies ērģelnieki Jānis Pēlmanis un Klāvs Liepiņš, kuri izglītību ieguvuši Eiropas mūzikas augstskolās Vīnē un Berlīnē, pašlaik aktīvi piedaloties Eiropas ērģeļmūzik

"Klasikā" tiekamies ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Andri Vecumnieku, kurš ir pieredzes bagāts komponists, diriģents un muzikologs, kā arī jauno komponisti un pianisti Eļzanu Šaripovu, lai runātu par "Pētera Plakida vokālās kamermūzikas balvas 2024" pasniegšanu un nominantu koncertu, kas risināsies 5. martā pulksten 16 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Andris Vecumnieks stāsta par Pētera Plakida vokālās kamermūzikas balvas nominantēm un nozīmīgiem balvas ieguvējiem šīs balvas pastāvēšanas vēsturē, vokālās kamermūzikas nozīmi šodien un iezīmē 5. martā gaidāmo koncerta programmu. Tikām šī gada balvas nominante, komponiste un pianiste Eļzana Šaripova dalās, cik nozīmīgs ir teksts skaņdarba tapšanā, atklāj, kā viņas radošajā darbībā saspēlējas kompozīcija un izpildītājmāksla.  

No 1. līdz 8. martam norisināsies piektais Starptautiskais dokumentālo filmu festivāls ArtDocFest/Riga, kas piedāvā ne tikai augstvērtīgu kino, bet arī vietu sarunām, diskusijām un radošai sadarbībai starp skatītājiem un nozares profesionāļiem. Galvenās festivāla norises ir divas konkursa programmas, kas visas ir pirmizrādes Latvijā. Konkurss Baltic Focus tiek demonstrētas Baltijas jūras reģiona valstu spilgtākās filmas. Labākajai filmai tiek piešķirta galvenā balva "HERCS", kas veltīta izcilajam Latvijas dokumentālistam Hercam Frankam. ArtdocFest Open – Konkurss, kas paplašina ģeogrāfisko spektru, fokusējoties uz filmām no Austrumeiropas un Eirāzijas valstīm. Šis konkurss ir atvērts arī filmām no jebkuras pasaules vietas, ja tās risina mūsu reģionam aktuālas problēmas un vērtības. Abas konkursa programmas filmas vērtē divas starptautiskas žūrijas. Festivālā tiek piedāvātas tematiskas programmas, piemēram, ArtDoc & ProArt, kas veltītas mākslai, vai programmas, kas pievēršas nozīmīgiem globāliem notikumi

Latvijas Nacionālās operas solisti Jūlija Vasiļjeva un Artjoms Safronovs aicina uz kamermūzikas koncertu, kurā kopā ar pianisti Ilzi Ozoliņu atskaņos britu komponista Bendžamina Britena vokālo mūziku. Bet jau šobrīd "Klasikai" par visu plašāk stāsta Jūlija Vasiļjeva un Ilze Ozoliņa. Leģendārā komponista radītās Kabarē dziesmas ir kā mīlestības mācībstunda, kurā meklē tās jēgu un formu par spīti šaubām un zaudējumiem. Gan asprātīgie, gan rūgti saldie un aizkustinošie teksti lieliski saskan ar Britena mūziku – viņš ļāvis tajā ieplūst džeza, blūza un citu mūzikas stilu noskaņām. Paplašinot savu radošo horizontu, komponists mūzikā ietērpis mākslinieka un dzejnieka Mikelandželo sonetus – septiņas mīlas dziesmas itāļu valodā. Tās sarakstītas ļoti augstā tesitūrā, un pieprasa īpašu izpildītāja vokālo meistarību. Savukārt savās īru un skotu tautasdziesmu apdarēs Bendžamins Britens ir eksperimentējis ar tematisko materiālu, piešķirot tām netradicionālu un pat īpatnēju skanējumu. Bet apdziedāto notikumu pamatā, prot

Šoreiz "Neatliekamās sarunas laikā" dodamies uz Dzintaru koncertzāli, lai satiktu vijolnieci, LNSO rezidējošo mākslinieci Vinetu Sareiku un plašāk runātu par koncertprogrammu "Vineta Sareika un LNSO stīgas", kas 28. februārī pulksten 19 skanēs Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē, bet 1. martā pulksten 17 - Ventspils koncertzālē "Latvija". Koncertprogramma rosinās klausītājus uz pārdomām par dzīvi un mūžību caur Bārbera, Šūberta un Hartmaņa filozofiskākajiem opusiem. Tā kā saruna notiek tūlīt pēc mēģinājuma, runājam par vibrācijām un mūzikas emocionālo lauku, cik ilgi tas jau dzīvo vijolniecē, un noskaidrojam, vai Vinetai kā LNSO rezidējošai māksliniecei bija brīvība programmas izvēlē. Runājam arī par mūzikas tumšajām krāsām un kontekstu ar šī brīža sajūtām, par to, kur atrast un ieraudzīt cerību staru, un arī par mākslinieka uzdevumiem šobrīd... Pieskaramies arī 13. marta programmai, kad LNSO kamermūzikas cikla koncertā notiks jauna trio debija: ansamblī apvienojušās Vineta Sareika, Lauma Skride un beļģu kla

27. februārī pulksten 19 VEF Kultūras pils Kamerzālē koncertcikla "Uztakts. Latvijas jaunie talanti" ietvaros latviešu un ārzemju autoru skaņdarbus atskaņos jaunie mūziķi - saksofoniste Patrīcija Bloma, vijolniece Elza Siliņa, obojists Rinalds Rozenlauks un čellists Reinis Rudzītis, bet koncertmeistare un koncerta vadītāja būs Agnese Egliņa. Plašākā sarunā par šo koncertu "Klasikā" tiekamies ar Agnesi Egliņu, Reini Rudzīti, Elzu Siliņu, Patrīciju Blomu un Rinaldu Rozenlauku. Sarunājamies par impulsiem šī koncerta tapšanā, par dalībnieku izvēli, kas bijusi Agneses Egliņas ziņā. Jaunieši stāsta par  izvēlēto programmu, par sevi, par skolotāju un konkursu lomu sāktajā mūziķa ceļā, par prieku sadarbībā ar Agnesi Egliņu, arī par savstarpējo sapratni, cieņu, viens otra iepazīšanu un draudzību, kas, iespējams, pavērs ceļus tālākām idejām un satikšanās reizēm mūzikā...

22. februārī Rīgas Doma Kapitula zālē plkst. 18:00 notiks mūzikas un dzejas vakars ‘"3 meistari un 4 skaņraži"’, kurā uzstāsies Rīgas Doma ērģelnieks Aigars Reinis, baroka vijolniece Lāsma Meldere-Šestakova un viens no savas paaudzes spilgtākajiem aktieriem Gerds Lapoška, kurš ir arī šīs koncertprogrammas režisors. Koncertā skanēs austriešu baroka laikmeta komponistu Johana Baptista Peijera, Ferdrinanda Tobiasa Rihtera, Heinriha Ignaca Franča fon Bībera un Johana Jozefa Vilsmaijera mūzika. Bet jau šobrīd plašākā sarunā par šo koncertu "Klasikā" tiekamies ar vijolnieci Lāsmu Melderi-Šestakovu. 

"Klasikā" tiekamies ar diriģentu Jāni Puriņu, lai plašāk runātu par 15. februārī plkst. 16.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA)Lielajā zālē gaidāmo koncertu "Elpojam kopā!". Tajā muzicēs divi izcili pūtēju orķestri: Vilnius Tech koncertorķestris no Lietuvas un Latvijas Universitātes (LU) pūtēju orķestris. Šis pasākums ir veltīts Lietuvas Republikas Neatkarības proklamēšanas 107. gadadienai, svinot abu valstu bagātīgās kultūras un muzikālās tradīcijas. Koncertā piedalīsies arī viesdiriģents Džošua Kērnijs (Joshua Kearney) no Nebraskas Universitātes Omahā (ASV), kurš ir plaši pazīstams ar savu izcilo talantu un bagāto pieredzi starptautiskā līmenī. Maestro Kērnijs ir strādājis ar dažādiem orķestriem un mūziķiem visā pasaulē, iegūstot atzinību par savu radošo pieeju un spēcīgo muzikālo izpratni. Viņa viesošanās Latvijā būs īpaši nozīmīga, jo tas būs viņa pirmais brauciens uz šo valsti, ļaujot viņam iepazīties ar Latvijas bagātīgajām muzikālajām tradīcijām un kultūru. Džošua Kērnijs ne tikai va

Izdevniecībā "Upe tuviem un tāliem" klajā nācis mūzikas albums "Daugavas rāgas", kurā apvienoti Dienvidlatgales senatnīgie, vienbalsīgie dziedājumi un Indijas rāgas. To veidojuši Biruta Ozoliņa, Indriķis Veitners, Vigo Račevskis, Ernests Medenis un indiešu sitāras spēlēs meistars Shree Subrata De. Albuma atvēršana notiks 11. februārī LNB Kores zālē, bet sarunā ar Birutu Ozoliņu uzzinām, kas kopīgs indiešu rāgām un Latgales dziedājumiem un kāda bijusi Birutas un indiešu mūziķa Subratas De tikšanās un muzikālās sadarbības veidošanās. Biruta Ozoliņa: Tikšanās ar šo mūziķi man pavēra ļoti daudz jaunu priekšstatu par to, kādam jābūt mūziķim, kā jākalpo mūzikai. Viņš mani tiešām pārsteidza ar savu atdevību mūzikai. Viņš ir tik ļoti saistīts ar savu instrumentu, ka reizēm man pat likās mazlietiņ komiski, kā viņš to sargāja, kā viņš sargāja savas rokas, kā viņš sargāja savu iespēju spēlēt šo instrumentu. Subrata De ir ļoti, ļoti saistīts ar savu instrumentu. Viņš kalpo šai mūzikai. Un arī tas, kā viņš veido mūziku

7. februāris ir saksofonista un pedagoga Renāra Lāča dzimšanas diena, un jau pirms vairākiem gadiem viņš iesācis to svinēt ar Saksofonmūzikas svētkiem. Tādi būs arī šogad, kad sestdien, 8. februārī, koncertzāli "Latvija" pieskandinās virkne saksofonistu, kas uzstāsies kopā ar Ventspils bigbendu. "Klasikā" par notikumu stāsta Gints Pabērzs un Renārs Lācis. "Pēdējā laikā biju neredzamāks, varbūt mazāk pamanāms, bet šad tad ar draugiem tāpat esmu uzspēlējis – mūzika nav galīgi nolikta malā. Bet tā sajūta auga, auga, ka vajadzētu atgriezties vairāk pie spēlēšanas, un pašreiz esmu uz tā ceļa," teic Gints Pabērzs. "Nu jau kādus 13 gadus nodarbojos ar saksofonu remontu, līdz ar to arī ikdienā satieku lielāko daļu saksofonistu, ar kuriem esmu kopā audzis un spēlējis. Līdz ar to saksofonu šī brīža dzīvi zinu – kādas kuram problēmas. Šādā sastāvā, kā būsim uz skatuves Ventspilī, mums nesanāk tik bieži tikties, bet, protams, viena liela daļa saksofonistu strādā kopā bigbendā, kur es arī šad tad piedalos, tā ka – tā va

Saruna par pianista Andreja Osokina jauno koncertprogrammu "Mocarts,Debisī un klavieres", kas skanēs 7. februārī Kultūras centrā "Ulbrokas pērle". Šoreiz tā veltīta nevis vienam, bet diviem komponistiem, jo mūziķi saistījušas paralēles abu komponistu daiļradē, kuru galvenais kopsaucējs – pozitīvs, gaišs skats uz dzīvi, cilvēkiem un viņu jūtu izpausmēm. Koncerta saturu neesot bijis viegli izvēlēties, jo abi meistari radījuši ļoti daudz klaviermūzikas. Andrejs Osokins stāsta, ka pats koncertu arī vadīs, stāstot par katru no skaņdarbiem. Līdz ar Mocarta un Debisī mūziku solo vakarā skanēs arī latviešu komponistu – Jāzepa Vītola un Volfganga Dārziņa – mūzika, kuru iespaidojusi abu klasiķu daiļrade. Sarunā arī par jaunās koncertprogrammas turpmākajiem atskaņojumiem Latvijā, par gaidāmo pianista viesošanos Lietuvā un plānoto sadarbību ar mūsu lielākajiem orķestriem – Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Liepājas simfonisko orķestri, kura koncertā "Liepājas zvaigžņu festivāla" ietvaros notiks Georga Pelēča Ko

2025. gads visā pasaulē iezīmēsies kā Arvo Perta deviņdesmitās jubilejas gads. Un arī Latvijas klausītāji varēs piedalīties Arvo Perta jubilejas gada ieskaņas koncertā, baudot vispasaules slavu iemantojušā igauņu komponista mūziku – mūziku, kura personiski uzrunā visu paaudžu klausītājus ar tās pārpasaulīgumu un vienlaikus cilvēcību, ar savu mieru un reizē dramatismu. Sestdien, 8. februārī, Rīgā, Lutera (Torņkalna) baznīcā skanēs Arvo Perta "Te Deum" un Georga Fridriha Hendeļa "Dixit Dominus", ko izpildīs Latvijas Radio koris un kamerorķestris "Sinfonietta Rīga". Pie diriģenta pults – Kaspars Putniņš, ar kuru tiekamies arī uz sarunu "Klasikas" viļņos. "Ar Perta mūziku jūtu visnotaļ ciešu un ilgstošu saikni. Tas varētu būt 1986. gada ziemā, kad es Mūzikas akadēmijas basketbola komandas sastāvā biju Tallinā," stāsta diriģents. "Tā kā sākās pārmaiņu laiki Padomju savienībā, tad tieši 86./87. gada ziemā bija pirmais Arvo Perta autorkoncerts Padomju Igaunijā pēc viņa emigrēšanas uz rietumiem. Viņš pats šajā pas

Brīvu un saulainu gaisotni Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kamermūzikas ciklā ceturtdienas, 6. februāra, vakarā koncertā mūzikas namā "Daile" radīs orķestra mežragu grupas mūziķu kvartets un viņu draugi mūzikā, atskaņojot leģendārā amerikāņu komponista Kvinsija Džounsa, Latvijā dzīvojošā brazīļa Rodrigo Manfrinati un citu komponistu darbus, kā arī piedāvājot klausītājiem Ernesta Mediņa jaundarba pirmatskaņojumu.  "Pa ceļam ar Klasiku" tiekamies ar Ernestu Mediņu un Rodrigo Manfrinati. "Kādu laiku es pat guļu sambas ritmos," smejas Ernests Mediņš. "Šī programma bija uz maniem pleciem, mana atbildība. Katru noti pārklausījos desmit reižu, vai tiešām tā rakstīta tā, kā mežrags to var izpildīt – visi augstumi, kad ir laiks ieelpot, kad tam nebūs laika. Šis aranžēšanas darbs mežragiem un ritma grupai bija tiešām interesants.”  „Vai ziemas laikā tas ienes tādu kā siltumu?” jautā Anete. „Es domāju, ka viennozīmīgi. Otrajā daļā visu laiku ir karsti (smejas), bet pirmā daļa ir tāda pa pusei akadēmiska, vair