Rta Intervija

Aviācijas nozari bremzē sankcijas un jaunās normas, kā arī izmaksu pieaugums. Tā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Zigmārs Vestfāls. Šodien, 18. septembrī, notiks Rīgas Aviācijas forums, kurā Eiropas un Baltijas aviācijas uzņēmumu vadītāji un eksperti apspriedīs nozares problēmas un tendences Baltijā, Eiropā un pasaulē. Vestfāls teica, ka drošība aviācijā vienmēr ir uzmanības centrā, tomēr tiešu apdraudējumu civilās aviācijas nozarei šobrīd nav.

Šodien, 16. septembrī, valdībā bija paredzēts skatīt nākamā gada budžeta likumprojektu paketi, bet tas nenotiks, jo sarunas vēl turpinās. Kad budžeta likumprojektu paketi varētu skatīt valdībā, tas ir atkarīgs no koalīcijas partneriem – to vakar sacīja valdības vadītāja. "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics Latvijas Radio sacīja, ka katram savas partiju ambīcijas jāspēj nolikt tālāk un ka budžetā galvenā prioritāte ir valsts iekšējā un ārējā drošība, par ko visi jau sākotnēji bija vienojušies. Otra prioritāte – atbalsts jaunajām māmiņām un trešais – investīcijas izglītībā.

Somi savu robežu ļoti sargā. Somijai robeža ar Krieviju ir 1300 km un drošība ir tikpat aktuāla kā Latvijai - Latvijas vēstniece Somijā Dace Treija-Masī Latvijas Radio rīta raidījumā stāstīja, ka Somijā jau vairākus gadu desmitus darbojas īpaša pieeja valsts aizsardzībai – visaptverošā drošība, kurai ir sešas sastāvdaļas. -- 15. un 16. septembrī Latvijā uzturēsies Somijas prezidents Aleksandrs Stubs ar dzīvesbiedri Sūzanu Inesu-Stubu. Ar mūsu valsts prezidentu un amatpersonām plānots pārrunāt abu valstu divpusējās attiecības, sadarbību aizsardzības jomā, Baltijas jūras reģiona drošības jautājumus, kā arī Krievijas izvērsto karu pret Ukrainu un atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju. Plānots pārrunāt arī situāciju Tuvajos Austrumos. Kā Latvijas Radio sacīja Latvijas vēstniece Somijā Dace Treija-Masī, eksperti, raksturojot Somijas prezidentu Aleksandru Stubu, vispirms min viņa pieredzi.  

Pārvadātājiem nav pašmērķis apgrūtināt iedzīvotājus ar pārvietošanos, bet vēlme pievērst sabiedrības uzmanību, ka varētu būtiski samazināt pakalpojuma apmēru, ja valsts nepārskatīs ilgtermiņa līgumu cenas. To par nākamajā otrdienā, 16. septembrī, gaidāmo protesta akciju Latvijas Radio sacīja Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks. Virkne lielāko pasažieru pārvadātāju vienu stundu apstāsies ceļa malā vai neuzsāks maršrutu. Ošenieks nevarēja atbildēt, cik cilvēku pārvietošanos tas ietekmēs, bet akcijas laiks no pulksten 10 līdz 11 izvēlēts, lai netraucētu nokļūšanu uz darbu vai skolu.  

Tā ir ilūzija, ka valstis pilnībā var pasargāt savu robežu no dronu ielidošanas, intervijā Latvijas Radio sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. "Mēs varam palielināt gatavību dronu gan ieraudzīt, gan notriekt, bet ar esošajām tehnoloģijām un zināšanām pilnīgi novērst ielidošanu nav iespējams," atzīst Sārts. -- Naktī uz 10. septembri Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti. Rietumu līderu un amatpersonu reakcijās aizvien arī daudz spekulāciju. Varšava lūgusi aktivizēt NATO līguma 4. pantu. Polijas premjers Donalds Tusks uzsvēra, ka Polija ir tuvāk atklātam konfliktam ar Krieviju nekā jebkad agrāk kopš Otrā pasaules kara. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite nosodīja Maskavu, brīdinot diktatoru Vladimiru Putinu, ka alianse ir "gatava" turpmākiem uzbrukumiem.

Latvija centīsies, lai Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē Ukrainas jautājums nenogrimtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Gunda Reire. Otrs būtisks jautājums būs Izraēlas un Palestīnas konflikts, gaidāmi dažādi viedokļi, vai Palestīnu atzīt par valsti. -- No 23. līdz 29. septembrim Ņujorkā notiks ANO Ģenerālā asambleja, bet šodien, 9. septembrī, aizsākas astoņdesmitā ANO sesija. Tās dienaskārtībā vairāki globāli svarīgi jautājumi, tostarp par Palestīnas atzīšanu vai neatzīšanu, par karu Ukrainā. Pirmo reizi ANO Drošības padomē no nākamā gada piedalīsies arī Latvija, kura ievēlēta uz diviem gadiem.

Valsts parāda pieaugumu nevar skatīt nošķirti no ekonomikas attīstības, intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas deputāts un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens no “Progresīvajiem”. Esot jāskatās, kā iekustināt ekonomiku un gūt vairāk ieņēmumu, tajā skaitā eksporta tirgos, investīciju sadaļā un patēriņā, kas pēdējos mēnešos ir nīkuļojis. Otra būtiska sadaļa esot valsts budžeta ilgtspēja. -- Valsts budžeta izdevumi pēdējos gados auguši straujāk par ekonomiku. Vienlaikus budžetā ilgstoši ir deficīts, valsts parāds pieaug un aug arī tā apkalpošanas izmaksas. Nākamā gada kontekstā daudz tiek runāts par tēriņu samazināšanu budžetā un līdzekļu palielināšanu aizsardzībai. Tomēr rodas jautājums, kā lai nopelna vairāk - kā veicināt ekonomikas izaugsmi, kas dotu pienesumu budžetam?

Nākamā gada budžeta likumprojekts būs pašreizējās valdības viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo koalīcijas balsu pārsvars Saeimā ir ļoti trausls. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja deputāts Andris Kulbergs no opozīcijā strādājošā Apvienotā saraksta. Viņš apgalvoja, ka Apvienotais saraksts topošo budžetu neatbalstīs. Kā iebilžu piemēru viņš minēja valdības šonedēļ lemto, ka valsts uzņēmumiem budžetā būs jāiemaksā lielāka peļņas daļa, savukārt valsts mežos plāno cirst vairāk koku.

Ķīna demonstrē savu militāro spēku, nesenā karaspēka parādē Ķīnai noteikti bija zvaigžņu stunda, taču diez vai tā palīdzēs Krievijai ar saviem jaunajiem ieročiem. Tā uzskata Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš. Latvijas Radio programmā Labrīt Slaidiņš pieļāva, ka Ķīna varētu turpināt piegādāt dažādas komponentes, iespējams, citām militārām vajadzībām. Krievijas kaujas tehnikas zaudējumi pēdējā laikā ir pat lielāki nekā Ukrainai. Slaidiņš teica, ka tuvākajā laikā uzzināsim par to, kā veicas jaunajam Ukrainas izstrādātajam ierocim – "Flamingo".

Dārgākās zāles līdz ar gada sākumā ieviesto zāļu cenu reformu tiešām ir kļuvušas lētākas, savukārt medikamenti ar zemākajām cenām tagad ir dārgāki. Tāpēc ir jautājums, vai lēto zāļu pircēji, tagad maksādami vairāk, nesubsidē dārgākos medikamentus. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča. Runājot par aptiekās noteikto 75 centu farmaceitu piemaksu, viņa norādīja, ka šīs summas atsevišķa izdalīšana bija ar mērķi norādīt pakalpojuma izmaksas. -- Saeimas Sociālo lietu komisija šodien, 3. septembrī, plāno izvērtēt zāļu cenu reformas ieguvumus un zaudējumus. Tāpat spriedīs, ko iesākt ar vairāk nekā desmit tūkstošiem Latvijas pilsoņu parakstīto iesniegumu, kurā viņi pieprasa atcelt papildu maksu par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nodarbinātības veicināšanai pirmajā pusgadā ir izsniegusi 10200 uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzu ārvalstniekiem, un vairāk nekā 4000 no viņiem ir kravas automobiļu vadītāji, kam pēc skaita seko palīgstrādnieki celtniecībā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atklāja pārvaldes priekšniece Maira Roze. Augsti kvalificēts darbaspēks, piemēram, programmētāji, pie mums iebrauc maz – tikai nedaudz pāri simtam, sacīja Roze.  

Latvijas skolas ir pilnībā gatavas jaunajam mācību gadam, un šodien, 1. septembrī, mācības vispārējā izglītībā sāk vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu. Viņus mācīs 26 tūkstoši skolotāju, taču daudz pedagogu arvien trūkst. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības”:

Latvijas restorānu biedrība un ēdināšanas nozare ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus, kā kompensēt valsts budžeta ieņēmumus, ja ēdināšanas pakalpojumiem samazinās pievienotās vērtības nodokli. Latvijas restorānu biedrības prezidentam Jānim Jenzim ir vairākas idejas. Intervijā Latvijas Radio viņš sacīja, ka pamatā ir laba sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu un apmaiņa ar aktuālo informāciju.

Tehnoloģijas kļūst par aizsardzības spēku veidu un ikdienu, un tās ir uzmanības centrā arī augsta līmeņa jauno tehnoloģiju konferencē Vašingtonā, ASV, kur piedalās arī Latvijas pārstāvji. Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele stāsta, ka Latvijai ir labas izstrādes un piedāvājumi vairākās jomās.

Ārvalstu investoru padome Latvijā valsti un pašvaldības aicina efektīvāk izmantot kapitālu Latvijas publiskajos uzņēmumos un uzlabot valsts un pašvaldību uzņēmumu korporatīvo pārvaldību. Piemērus Baltijas mērogā intervijā Latvijas Radio izceļ Ārvalstu investīciju padomes Investīciju aizsardzības darba grupas vadītājs, zvērināts advokāts Māris Vainovskis.  

Šodien Mežaparkā notiks Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) “Vasaras konference”, kurā piedalīsies zvērināti revidenti, to palīgi un citi zvērinātu revidentu komercsabiedrību darbinieki ne vien no Latvijas, bvet arī Lietuvas un Igaunijas revidentu asociācijām, kā arī Finanšu ministrijas un Valsts kontroles pārstāvji. Kā norāda Latvijas zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētājas vietniece Armine Movsisjana, revidentu loma tautsaimniecībā ir ļoti svarīga, jo revidenti ieskatās uzņēmuma finanšu pārskatos, lai secinātu, ka visos būtiskajos aspektos to darbība ir atbilstoša. Latvijā revidenti esot augsti kvalificēti profesionāļi un darbojas atbilstoši starptautiskiem standartiem un ētikas kodeksam. Konferencē plānots apspriest revīzijas pakalpojumu kvalitātes izaicinājumus Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, ētikas kodeksu, tostarp profesionālo grāmatvežu neatkarības standartus Valsts kontroles skatījumā, jaunās tehnoloģijas un to ietekmi uz revīziju un grāmatvedību, kā arī kriti

Skolas Latvijā ir sagatavojušās jaunajam mācību gadam, apliecina Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders. Aptuveni 420 tūkstoši iedzīvotāju rudenī sāks vai turpinās mācības dažādos izglītības līmeņos. To vidū ap 220 tūkstošiem ir vispārējās izglītības skolu audzēkņi, tiem pievienojas aptuveni 90 tūkstoši pirmsskolnieku, kā arī speciālās izglītības un profesionālās izglītības studentu. Pedagogu trūkuma jautājums joprojām ir aktuāls, taču dažādās pašvaldībās aina atšķiras. 

Ārvalstu iejaukšanās riski pastāv arī Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, norāda Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica no "Jaunās vienotības". Šodien, 22. augustā, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegāciju vadītāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes pulcējas uz sanāksmi, kuras darba kārtības centrālais jautājums ir demokrātijas apdraudējumu atpazīšana un iespējas uz tiem reaģēt nacionālā un Eiropas līmenī. Atsevišķa darba sesija sanāksmē būs veltīta situācijai Baltijas jūrā, hibrīddraudiem, kā arī migrācijas instrumentalizācijai.  

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns par to, kā aktuālākie un svarīgie pasaules notikumi, publiskā retorika, virzība uz mieru Ukrainā ietekmē mūsu sabiedrību. 

Norisinājusies Ukrainas prezidenta un ASV prezidenta tikšanās Baltajā namā. Par Donalda Trampa izteikumiem, apspriestas drošības garantijas Ukrainai un miera samita iespējas. Cik tikšanās Vašingtonā bijusi izšķiroša? Saruna ar Eiropas parlamenta deputātu Rihardu Kolu no Nacionālās Apvienības.