K Labk Dzvot

Alcheimera slimība vēl joprojām nav līdz galam izpētīta, tomēr tā ir daudzu cilvēku problēma visā pasaulē. Kas zināms par Alcheimera slimības profilaksi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā viesojas neirologs, Rīgas Stradiņa Universitātes Neiroloģijas un Neiroķirurģijas katedra asistents Jānis Mednieks un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un Psiholoģijas fakultātes vadošā pētniece Solvita Umbraško.     

Pagājuša gada beigās Latvijā bija jābūt 592 valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru. Realitātē to ir krietni mazāk. Arī to noslodze nav vienmērīga, jo vietām tie stāv tukši. Par pakalpojumiem, ko piedāvā centros, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja, Valsts pakalpojumu un datu pārvaldības departamenta direktora vietniece Maija Anspoka, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktores vietniece Ilze Andersone un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Procesu organizācijas daļas vadītāja vietniece Bella Gumennaja.

Līdzās eParakstam, Smart-ID turpmāk būs kvalificēts elektroniskās identifikācijas līdzeklis. Tomēr šī rīka lietošanas vienkāršība ir radījusi iespēju interneta krāpniekiem nozagt prāvus līdzekļus no Latvijas iedzīvotāju virtuālajiem maciņiem. Par Smart-ID drošu lietošanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "SK ID Solutions" Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere un programmētājs, tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš. Klausītājs atsūtījis stāstu par to, ka viņš ievietojis sludinājumu portālā, ka pārdod trauku mazgājamo mašīnu un pircējs pieteicies, solot pārskaitīt maksājumu. Kad tas apstiprināts, krāpnieki bija tikuši klāt kontam. "Klasiska shēma," komentē Elviss Strazdiņš. "Vienīgais, ko es varu ieteikt, ir lasīt tiešām, kas notiek ekrānā. Izstāstīšu shēmu: ieliek cilvēks sludinājumu portālā, viņam uzraksta kāds ļoti ieinteresēts cilvēks. Bieži vien viņus var atšifrēt pēc tā, ka viņš ir pārāk ieinteresēts. Tu vari viņam pat eksperimentālā kārtā uzrakstīt, ka tu pēkšņi pārdomāji un dubulto cenu.

Pagājuša gada nogalē tika pasniegtas ikgadējās Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas.  Par ko var saņemt šādu balvu un kas īsti slēpjas aiz vārdiem ilgtspēja un inovācijas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Baltijas Ilgtspējas balvas žūrijas vadītājs Kristaps Cīrulis, Eiropas organizācijas "EIT Food Hub Latvia" vadītāja RTU Zinātnes un inovāciju centrā Alīna Dolmate, Zaļo tehnoloģiju klāstera pārstāvis Imants Martinsons.

No 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmu jeb bio atkritumu šķirošana Latvijā ir obligāta. Runā, ka tas esot viegli! Kā pareizi šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa, kompostēšanas eksperte, konsultante un izglītotāja, vietnes "KompostsLV" vadītāja Zane Kopštāle un pieredzē dalās Laima Kubliņa. Ierakstā par to, kā jelgavnieki gatavojas bioloģisko atkritumu šķirošanai. Uzņēmums Jelgavas komunālie pakalpojumi saņēmis 64 pietiekumus par bioloģisko atkritumu konteineru piegādi Jelgavas pilsētā. Drīz tiks slēgti pirmie līgumi un uzsākta bioloģisko atkritumu šķirošana. Ar Jelgavas komunālo pakalpojumu uzņēmuma pārstāvi tikās un jelgavnieku domas par bioatkritumu šķirošanu uzklausīja Daina Zalamane. Raidījuma viešņas norāda, lai arī bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta, šķirošanas konteineri ir jāpasūta un attiecīgi jāslēdz līgums. Pat ja tas ir obligāti, cilvēkam ir jāizsaka griba to dabūt. Bet runājot par

Janvāris starptautiski ir Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis. Arī Latvijā speciālisti aktualizē dzemdes kakla vēža problēmātiku. Kāpēc tas ir tik svarīgi un kas par to būtu jāzina, vairāk analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, RAKUS galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, profesore Dace Rezeberga, onkoginekoloģe un kolposkopijas eksperte Arta Spridzāne un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, bērnu infektoloģe Dace Zavadska. Ierakstā uzklausām Ivetas pieredzes stāstu. Iveta regulāri apmeklē gan ģimenes ārstu, gan citus speciālistus, tātad rūpējas par savu veselību, un regulāri dodas arī uz visām dzemdes kakla un krūšu bezmaksas profilaktiskajām pārbaudēm. Pēdējos gados Iveta uzaicinājumus uz valsts apmaksātajām pārbaudēm nav saņēmusi, tāpēc uzklausām viņu

Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz ierobežot iespējas suni turēt piesietu. Ja grozījumi stāsies spēkā, vai Latvija būs gatava dzīvot pa jaunam, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: zoopsiholoģe Inga Cerbule, Juglas dzīvnieku patversmes "Labās mājas" valdes locekle, Latvijas kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Kļučniece un zvērināta advokāte, dzīvnieku aizsardzības brīvprātīgā Ineta Krodere. Ineta Krodere skaidro, ka šobrīd nedrīkst turēt suni piesietu līdz 10 mēnešu vecumam. Ar paredzamajiem grozījumiem likumā vajadzētu ieviest korekcijas tuvākā vai tālākā nākotnē dzīvnieku labturībā. Tāpat top arī jauni dzīvnieku labturības noteikumi. "Lielā mērā tie ir izstrādāti, ir gatavs projekts ar visiem pielikumiem par voljēru platību, bet pašlaik noteikumi netiek virzīti, kamēr nav pabeigts darbs pie likuma grozījumiem," norāda Ineta Krodere. Tas gan nenozīmē, ka klasiskā suņu būda ar ķēdi pazudīs tūlīt pēc likuma grozījumu pieņemšanas

Ko nozīmē - dzīvot labāk? Tieši uz šo jautājumu atbildes  meklēsim 2024. gada pirmajā raidījumā, kā arī labprāt uzklausīsim klausītāju viedokli par to, kādus tematus būtu interesanti iztirzāt šī gada raidījumos. Raidījuma viesis - sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks. Klausītāji vēlas un iesaka, lai raidījuma Kā labāk dzīvot viesis atkal būtu gastroenterologs Anatolijs Danilāns, lai atgriežas ēterā rīta vingrošana. Tāpat klausītāji rosina vairāk runāt par praktiskām lietām saistībā ar automāšīnām, kā arī braukšanas kultūru. Arī padomi ēst gatavošonā, uzkrājumu veidošanā, kā arī latviešu valodas raidījumu klausītājiem šķiet aktuāli un saistoši un tos mudina turpināt.

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad mēs varam atskatīties uz to, kādi ir bijuši iepriekšējie 12 mēnēši, kā esam tos aizvadījuši. Neliels interesantāko atziņu apkopojums no šī gada raidījumiem par to, kā tad ir labāk dzīvot. Īsā un vienkāršā atbilde – joprojām mācāmies, lai arī šo raidījumam jau bija 18. sezona. 2023. gada raidījumos esam vairāk risinājuši problēmas, nevis domājuši, kā skaistāk un labāk dzīvot. Bet esam arī jaunas atziņas guvuši šī gada raidījumos. Tās arī atgādinām gada noslēdzošajā raidījumā

Nogurt var ne tikai no smaga darba, bet arī citu faktoru ietekmē. Kas izraisa hronisku nogurumu un kā ar to cīnīties, pētīsim raidījumā Kā labā dzīvot. Analizē Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un rehabitologs Raimonds Puksts. Ilze Aizsilniece norāda, ka hronisks noguruma sindroms var rasties pēc slimošanas, bet tā var var būt arī ilgstoša emocionāla un fiziska spriedze, kā arī nepietiekams uzturs, svaiga gaisa un fizisko aktivitāšu trūkums, kā arī vitamīnu trūkums. Vistipiskākais vitamīna tŗūkums, kas rada hronisko noguruma sindromu, ir D vitamīna trūkums organismā. "Ja no rīta ir grūti piecelties, vakarā - grūti aizmigt, ir it kā miegainība un tajā pašā laikā trauksmainība. Biežāk saslimstam ar akūtām vīrusu saslimšanām. It kā mazinās imunitāte. Ļoti vienkāršs rādītājs - paskatīties vitamīnu D. Nevis tikai sekot, tam, ka es lietoju, jo ārsts ieteica, bet paskatīties, kāds ir tā līmenis organismā," norāda Ilze Aizsilniece. Viņa skaidro, ka cilvēkiem, kam ir nepareizs uzt

Kamēr  dārza augi guļ ziemas miegā, īstais brīdis pievērsties telpaugu labsajūtai. Par  telpaugu apčubināšanu ziemas laikā saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa. "Ziemas laikā nav tā, ka lejkanniņu var nolikt malā un neko nedarīt. Vienīgi kaktusi ir devušies „ziemas miegā”," norāda speciālistes. Populārajam naudas kokam vasarā ir miera periods un var nelaistīt, bet pašreiz viņš, ja ir veiksmīgi uzturēts, zied. Telpaugiem šajā laikā visbremzējošākais faktors ir gaisma: ja ir mazāk gaismas, tad arī vajag mazāk laistīt un mēslot augus.

Pastaiga vai citas vieglas aktivitātes, iespējams, šādas varētu būt domas 26. decembra rītā. Bet var arī padomāt par pašu gatavotu maltīti. Kāds pārmetīs - atkal būs jāēd. Kāpēc ne - pāris stundu eksperimenti virtuvē un varbūt taps kaut kas, līdz šim vēl neizgaršots. Lai rosinātu kulinārās fantāzijas lidojumu, raidījums Kā labāk dzīvot viesos aicinājis pavārus. Padomus sniedz "Pavāru mājas" šefpavārs Ēriks Dreibants, "Gastronome" šefpavārs Ingmārs Ladigs un ceptuves "Čau" īpašnieks un pavārs Kaspars Alksnis. Un ja nenoderēs šajos svētkos, varēs izmēģināt citās brīvdienās. Ieteikumi no profesionāļiem arī par to, kādu pannu ņemt līdzi mežā.    

2023. gada pēdējā latviešu valodas stundā atkal tiksimies ar valodniekiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu. Pārlūkojam tematus, kas bijuši aktuāli aizvadītajā gadā un atbildam uz klausītāju jautājumiem.

Dāvanu gaidīšana ir īpašs prieks. Saņemšana – jo lielāks. Tomēr varbūt varam gūt arī prieku no dāvanu gatavošanas?  Tas noteikti nebūs mazāk vērtīgi. Viss par un ap dāvanām raidījumā Kā labāk dzīvot. Dāvanas veidot palīdz bloga "Liene gatavo" autore Liene Brunzete, žurnāla "Praktiskais Latvietis" redaktore Sandra Ruska. Dāvināšana ziemassvētkos ir un būs, un to nevajag izskaust. Jā, tā ir kļuvusi komercializēta un reizēm kļūst par apgrūtinājumu," atzīst Sandra Ruska. Abas viešņas dalās pieredzē, ka dāvanas var būt tikai bērniem, bet pieaugušie savstarpēji lozē, kuru apdāvinās. Tāpat šajā steidzīgajā laikā laba dāvana ir vienkārši kopābūšana. Liene Brunzete piebilst, ka viņa ir par jēgpilnām dāvanām, lai ar putekļiem neapaug kārtējā svece. Varbūt mazliet zūd pārsteigums, bet draugu pulkā savstarpēji iesūta sarakstu, lai zina, ko cilvēki vēlas. Tad tiešām zina, ko cilvēks patiesi gaida un būs priecīgs saņemt. Daži ieteikumi vienkāršām un ne pārāk sarežģītām garšīgam dāvanām Grauzdētus zemesriekstus apviļā

Kopš 2022. gada elektroenerģijas cenu milzīgā kāpuma tās nu ir krietni kritušās, bet daudziem patērētājiem, joprojām spēkā ir ļoti neizdevīgi līgumi ar augstu fiksēto elektrības cenu. Kā šobrīd rīkoties šo līgumu īpašniekiem un tiem, kam tuvākajā laikā līgums jāpārslēdz? Kādu tarifu izvēlēties un kā pārvaldīt mājsaimniecības izdevumus par piegādes pakalpojumu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē AS "Sadales tīkls" komunikācijas direktore Gunta Līne, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, RTU pētnieks Gunārs Valdmanis. Gunta Līne skaidro, ka pamata vai speciālo tarifu plānu izvēlēties, kā arī pieslēguma veidus izvēlēties un mainīt var interneta mājaslapā. Plānu var mainīt reizi mēnesi, tikai jāņem vērā speciālā tarifu plāna nosacījumi. Lai sekotu līdzi dažādām izmaiņām, lai saprastu esošās izmaksas un rēķinātu gaidāmas izmaksas,viņa iesaka ievadīt datus mājaslapā un iepazīties ar rezultātiem. "N

Nav tādas publiskā sektora profesijas, kuras pārstāvji necieš no klientiem nākošas emocionālās  un arī fiziskās vardarbības. Izpētot gana daudz statistikas rādītāju pirmajā vietā pārliecinoši ir tiesībsargājošo struktūru darbinieki, kas tiek aizskarti verbāli un fiziski. Bet tā kā pati profesija paredz, ka tajā strādājošajiem ar to ir jāsaskaras, tad policistus strīpojam ārā un te rodas būs jauns līderis - veselības nozarē strādājošie. Gan ASV, gan Eiropā pacienti un to tuvinieki nereti brūk ar dūrēm un lamām virsū ārstiem, medmāsām un sanitāriem. Diemžēl situācija tikai pasliktinās arī Latvijā. Vai tai var atrast kādu risinājumu, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē speciālisti. Raidījuma viesi: ārsts nefrologs Kārlis Rācenis, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, profesors psihiatrs Māris Taube. Sazināmies ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, asociētais profesors, ķirurgs Haralds Plaudis. "Praktiski ikviens medicīnas darbinieks ir saskāries ar em

Šobrīd sabiedrībā jūtams neliels satraukums par to, ka no 2024. gada portālam "eveseliba.gov.lv" varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības un kvalificētiem elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkiem - ar mobilo lietotni "eParaksts mobile" vai personas apliecību (eID karti), un vairs nebūs iespējams izmantot internetbanku, lai pieslēgtos sistēmai. Vai tiešām ir pamats uztraukumam, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine un Nacionālā veselības dienesta Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas projektu vadītāja Aleksandra Kozlova. Raidījuma viešņas skaidro, ka iecerētās izmaiņas, pirmām kārtām, saistītas ar drošību, lai cilvēkiem būtu drosa piekļuve saviem veselības datiem.

No 2024. gada 1. janvāra bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēma būs obligāta un tiks nodrošināta visā Latvijā. Bet vai iedzīvotāji izmaiņām ir gatavi, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītājs Gatis Roze, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe un Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja, ZERO Waste Latvia pārstāve Mairita Lūse. Sazināmies arī Latvijas pašvaldību savienības padomnieci lauku attīstības jautājumos Sniedzi Sproģi.

Jaukās ziemas dienas vilināt vilina laukā, uz mežu un varbūt kādu arī izaicina uz ziemas peldi. Tomēr jāpadomā arī par drošību, tāpēc ka ziemas galvenais ierocis aukstums var radīt dažādas problēmas. Kā sevi pasargāt, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (galvenais ārsts Uģis Zariņš un Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Apdeguma centra direktors Sergejs Smirnovs. Uģis Zariņš iesaka ziemā mašīnā braukt apģērbā, it kā būtu ārā, ja notiek negadījums un nav iespēja izkļūt no mašīnas, ir daudz lielāka iespēja ilgāk būt silti. "Kādreiz ar apbrīnu skatos uz cilvēkiem, kas ziemas laikā pirms kāpj mašīnā novelk virsdrēbes, paliek pat kreklā vai kleitā. Laba mašīna ar labu apsildīšanu viss it kā kārtībā. Bet jāatceras, ka jūs vienmēr varat ciest negadījumā. Ja mašīna ar visu labo apsildi ielido grāvī, aizmīca durvis ciet, nevar neviens dabūt no šīs mašīnas ārā, vai varbūt nepamana jūs. Un jūs esat mīnus grādos, piemēram, t-kreklā, tad tas ir minūšu jautājums, lai c

No 2024. gada 1. janvāra publiskās vietās jābūt pieejamiem automatizētiem ārējiem defibrillatoriem. Vai tas nozīmē, ka kritiskā situācijā šo aparātu drīkstēs lietot jebkurš? Par pirmās palīdzības sniegšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kardiologs Ainārs Rudzītis un kardiologs Andris Skride, kā arī Natliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes mediķis un pirmās palīdzības speciālists Miķelis Puķītis. Andris Skride skaidro, ka ar Ministru kabineta noteikumiem definēs, kur šīm ierīcēm būs jāatrodas un attiecīgi valsts iestādei, pašvaldības vai privātai iestādei būs jārūpējas, lai šī ierīce, kas patiešām var glābt dzīvību, tur būtu. Pirmām kārtām tās būtu telpas, kur pulcējas daudz cilvēku. Sarunas laikā Skride rosina, ka viena no vietām, kur šādam defibrillatoram būtu jāatrodas, ir Latvijas Radio priekštelpa.  Ainārs Rudzītis piebilst, ka svarīgas ir labi pamanāmas norādes, kur šāds aparāts atrodas, lai nepieciešamības gadījumā cilvēki varētu orientēties. Viņš kā ārsts ārvalstīs ievērojis