K Labk Dzvot

Jūnija sākumā  stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas izbeidz otrreizējo ūdens skaitītāju verifikāciju daudzdzīvokļu māju dzīvokļos. Namu apsaimniekotāji norāda, ka izmaiņām ir savi ieguvumi un arī riski. Kas satrauc namu apsaimniekotājus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs, SIA „Rīgas ūdens” Ūdensvada un kanalizācijas tīklu dienesta Patēriņa kontroles daļas vadītājs Dainis Drikšņa, uzņēmuma „HomeUp” valdes loceklis Gatis Roze un uzņēmuma „OB serviss” valdes loceklis Vladislavs Eidimts.

Ne pārāk karsta vasara ir teju ideāla, lai nodarbotos ar veselību uzlabojošām fiziskām aktivitātēm. Fiziskās formas uzturēšanai lieliski var izmantot ūdenstilpes, kuru Latvijā ir cik uziet. Peldēšana kā fiziskā aktivitāte veselības uzlabošanai un drošība uz ūdens – par to runājam raidījumā Kā labāk dzīvot ar biedrības "Peldēt droši" dibinātāju Zani Gemzi un biedrību "Peldēt droši" un "Droša uzvedība uz ūdens" peldēšanas treneri Pāvelu Murānu. "Peldēšanās atklātos ūdeņos un peldēšana baseinā ir divas ļoti atšķirīgas lietas. Pirmkārt, atšķiras ūdens temperatūra, baseinā ir kontrolēti, droši apstākļi, kur nav straumes, vējš. Cilvēki iet uz baseinu peldēt kā uz treniņu, iet uz nodarbībām. Atklātie ūdeņi būtu plunčāšanās, izpeldēšanās," atzīst Pāvels Murāns. "Atklātos ūdeņos ir tik daudz riska faktoru, kuri nav baseinā. Parastiem iedzīvotājiem būtu jāatceras, ka atklātos ūdeņos ir plunčāšanās, peldēšanās, ūdens izbaudīšana, bet ne peldēšana klasiskajā izpratnē, garu gabalu peldēšana, peldēšana pāri Daugavai vai

Tuksnesis vēl neveidojas, bet kailgliemeži šogad papostījuši ne vienu vien dārzu. Īsti iedarbīgu metožu, kā ar šo invazīvo sugu cīnīties nav. Par iespējam ierobežot šo sugu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Bioloģijas institūta direktors Latvijas malakologu biedrības pārstāvis Arturs Stalažs, Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre un "profesionāla dārzu mīļotāja" Ivita Ruduša. Vēsā un lietainā vasara patīk Spānijas kailgliemežiem, kas veicina to vairošanos. Kailgliemežiem apetīte laba un viņi nav izvēlīgi. Negrauž balto āboliņu, bet ēd zemenes, ēd arī beigtus dzīvniekus, sugas brāļus, izkārnījumus. Cilvēki vairāk izmanto preparātus, kas satur dzelzi, bet labākie preparāti cīņai ar kailgliemežiem būtu tie, kas satur varu. "Vara preparāti ir iedarbīgāki, bet tie īsti laikam Latvijā nav pieejami, atzīst Aiva Bojāre. Ivita Ruduša dalās pieredzē, ka kailgliemeži dārzā ir jau kādus piecus gadus. "Sākumā bija ļoti maz, vakarā varēja divus trīs atrast, šo gadu laikā ir progresēju

No vienas puses ir jocīgi, ka cilvēkiem ir jākopj dabiskās pļavas Lai pati daba lemj, kam pļavā būt, kam nē. Tomēr ne. Par dabas zemniekiem un atvērto pļavu dienām vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa, Latvijas Dabas fonda zālāju eksperte Baiba Strazdiņa, sazināmies ar vienu no projekta "GrassLIFE2" partnerēm jeb dabas zemnieci Sanitu Āboliņu. Ierakstā uzklausām zemniekus Rūdolfu un Agnesi Medeņus Madonas novadā. 19. jūlijā atvēro pļavu diena notiks netālu no Madonas - Praulienas pagasta zemnieku saimniecībā "Kalna Rubeņi". Tur bioloģiski vērtīgie zālāji aizņem 240 ha un pļavās ganās ap 150 Hereford šķirnes liellopi. Saimnieki izveidojuši arī nelielu gaļas pārstrādes cehu. -- Latvijas Dabas fonds sāk kampaņu "Dabas zemnieki" un aicina uz atvērto pļavu dienām visas vasaras garumā. Kampaņas mērķis ir cildināt un pateikties dažādiem dabisko pļavu apsaimniekotājiem par darbu, kuru viņi dara un stāstīt par to, kāpēc pļavas atjaunot ir svarīgi,

Kāda vieta uzturā ierādāma olbaltumvielām un cik svarīga ir to uzņemšana? Raidījumā Kā labāk dzīvot pētām, ko par to visu vajadzētu zināt. Cik daudz un kādas olbaltumvielas cilvēkam patiesībā nepieciešamas ikdienā? Kā nepieciešamība uzņemt dažādas olbaltumvielas mainās atkarībā no dzīvesveida un vecuma? Vai proteīna pulveri ir vajadzīgi tikai sportistiem un kad tos tiešām lietot? Kā sabalansēt uzturu, iekļaujot augu valsts olbaltumvielas? Kāda ir proteīna nozīme novecošanas procesā un senioru veselībā? Analizē medicīnas zinātņu doktore, sertificēta dietoloģe Laila Meija, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Sporta un uztura katedrā un Rehabilitācijas katedrā, sporta ārsts Jānis Leitis, sporta skolas "Arkādija" ārsts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas fizioloģijas pasniedzējs, RSU Sporta medicīnas rezidents Mārcis Jakovičs un farmaceite Zane Melberga. Rīgas Stradiņa universitātes profesors un gerontologs Jānis Zaļkalns uzsver, ka novecojot, no veselības viedokļa ir svarīgi domāt par divām lietām - ne t

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos Latvijas iedzīvotāji ir samaksājuši krietnus simtus miljonus eiro un latu. Tagad kāda biedrība aicina visus, kas savulaik maksājuši elektrības rēķinus, kuros bija iekļauta OIK maksa, slēgt cesijas līgumu ar šo biedrību, lai atgūtu samaksāto. No 17. jūnija Latvijā oficiāli sāk darboties augsti kvalificētu juristu izveidotais portāls Tiesiskums.lv, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs vai uzņēmums var reģistrēties prettiesiski iekasētā OIK atgūšanai. Paralēli visā Latvijā tiks rīkoti reģionālie forumi, kuros iedzīvotājiem būs iespēja klātienē pieteikties OIK maksājumu atgūšanai un noslēgt sadarbības līgumu ar biedrību Tiesiskums.lv. Tiek lēsts, ka viena mājsaimniecība vidēji varētu atgūt aptuveni divus tūkstošus eiro. Studijā zvērināta advokāte Iveta Pazare un zvērināts advokāts, tiesību zinātņu doktors Artis Stucka.  

Paaugstināta jutība – tā vēl nav alerģija! Bet anafilakse jau ir akūta, dzīvību apdraudoša daudzu orgānu alerģiska reakcija. Īpaši svarīgi ir atpazīt anafilakses pirmos simptomus, jo tam var būt dzīvības cena. Kādi ir izplatītākie krustenisko alerģiju pāri un kā rīkoties, ja sākusies alerģiska reakcija? Par alerģiskām reakcijām, alerģijām, anafilaksi un anafilaktisko šoku izjautājam Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas pneimonoloģi, alergoloģi dr. Līgu Ciekuri, alergoloģi Ievu Cīruli un pediatri, bērnu alergoloģi Laini Bormani.

Problēmas ar muguru, nepatīk intensīva vingrošana? Tad kalanētikas vingrinājumi būs tie, kas ļaus sevi turēt labā fiziskā formā. Vairāk par kalanētiku – kad, kam un kāpēc – raidījumā, kurā viesojas Sporta laboratorijas FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks.

Lietainais un vēsais jūnijs tūlīt būs aiz muguras, bet dārzā tāpat ir ko darīt visas vasaras garumā. Par dārza darbiem jūlijā runājam ar dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni.

Galvassāpes var liecināt par problēmām organismā, un tām var būt dažādi iemesli. Kāpēc cilvēkiem sāp galva, ko tas varētu nozīmēt un kā rīkoties, noskaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, kad studijā ir neiroloģe, algoloģe dr. Linda Zvaune, klīniskā un veselības psiholoģe Daiga Zadināne, kā arī sazināmies ar fizioterapeitu Leonu Gvergždi.  

2025. gada 28. jūnijā stāsies spēkā Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums. Kādas izmaiņas gaidāmas, īpaši cilvēkiem ar invaliditāti, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā veidot iekļaujošāku darba tirgu? Spriežam par idejām, jauno preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu, kā arī intersējamies par aizvadīto sociālo hakatonu, tā rezultātiem un izvirzītajām idejām. Sarunājas Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča un Sabiedrības integrācijas fonda vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos Sigita Zankovska-Odiņa.

Ja vēl nav skaidrības, kur līgot un Jānus svinēt, tad vērts klausīties raidījumu Kā labāk dzīvot, kurā noskaidrojam, kur un kādi lieli Līgo dienas un nakts pasākumi risināsies Latvijas novados un arī galvaspilsētā. Ierakstā uzklausām kandavnieci Lindu Priednieci, kura ir keramiķe un visu vasaru ar vīru un trim dēliem dzīvo lauku mājā netālu no Abavas. Bijušajā kūtī ir Lindas keramikas darbnīca, kur top trauki ar pelašķa, nātres un citu augu nospiedumiem. Linda pati kopš agra pavasara brien pļavā, lai atrastu ēdamus augus un salasītu augus tējai, bet vainagu pīšanu māca arī citiem. Sazināmies ar Zemgales tūrisma asociācijas valdes locekli, Jelgavas reģionālā Tūrisma centra vadītāju Ilvu Grasmani, ar Gulbenes novada pašvaldības aģentūras "Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs" direktori Simonu Sniķi, Latgales tūrisma asociācijas "Ezerzeme" valdes locekli un Ludzas TIC vadītāju Līgu Kondrāti, Dienvidkurzemes Kultūras pārvaldes vadītāju Lindu Pričinu un Rīgas pašvaldības Kultūras pārvaldes vadīt

Tradicionālais Līgo svētku mielasts ir vienkāršs. Tāpēc ne velti latvieši šo svētku tradīcijām klāt piepulcinājuši arī gaļas cepšanu un citus ēdienus. Raidījumā Kā labāk dzīvot šefpavāru padomi, ja ir vēlme padarīt svētku galdu vēl ēdieniem bagātāku. Iesaka restorāna "Trīs sezonas" šefpavārs Ingmārs Ladigs, kurš arī raidījuma Instagram un TikTok kontā rāda, kā pagatavot gaļu svētkiem. Ingmārs Ladigs stāsta arī kā gardi pagatavot zivi uz grila svētku vakarā, piemēram, savārā alu, citronu sulu un medu kopā, ko pārsmērē pāri zivij. Nevārītu šo maisījumu var izmantot arī gaļai kā marinādi. Savukārt lieliska uzkoda būs zemenes, kas pārkaisītas ar melnajiem pipariem. Sātīgs gardums būs sviestā vārīti jaunie kartupeļi. Ierakstā uzklausām cilvēku domas par to, ko tradicionāli liek  Līgo vakara un Jāņu dienas svētku galdā.

Kā sabiedrība izturas pret pacientiem, kuriem ir onkoloģiskas slimības? Vai atbalsts un izpratne ir pietiekama vai tomēr būtiski pietrūkst? Vai un kas būtu jāmaina attieksmē un ko vēl vajadzētu darīt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) medicīnas antropologs un politologs Mārtiņš Daugulis un RSU pētījumu datu analītiķe Renāte Grudule. RSU veikts pētījums par to, kā digitālajā vidē cilvēki runā par onkoloģiju. "Pētījumā lūkojāmies uz to, kā Latvijas digitālajā vidē - kas ir sociālie tīkli, arī konvenciālās mājaslapas, viss, kas ir internetā, kā tajā runā par onkoloģiju, par vēzi, par pacientiem. Kas ir tās lielākās šaubas, bažas, trauksmes, kas parādās tieši Latvijas digitālajā vidē," skaidro Mārtiņš Daugulis Šāds pētījums veikts Latvijā, jo ir zinātniski pētījumi pasaulē, kas rāda, ka digitālā vide ievērojami veido sabiedrības priekšstatus. Savukārt sabiedrības priekšstati tieši saistās ar veselības rādītājiem.  "Mēs ieraudzījām saistību gan par attieksmi

Izkrāpt bankas konta pieejas datus ar televizora palīdzību – izklausās teju neticami, bet tas kļuvis par izplatītu krāpšanas paņēmienu. Raidījumā par šiem un citiem slazdiem, kurus krāpnieki izliek interneta lietotāju priekšā. Studijā Kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis un programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš.

Valsts valodas lietošanas prasības pēdējos gados ir kļuvušas striktākas, bet tās regulē tikai daļu sfēru, kur latviešu valoda tiek vai būtu jālieto. Par latviešu valodas lietošanu tur, kur to neregulē ne likumi, ne Ministru kabineta noteikumi, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē literāte, žurnāla "Domuzīme" redaktore Rudīte Kalpiņa, Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūras jaunpienācējiem Latvijā vadītāja Inese Saldābola un Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola.

Daudzdzīvokļu mājā balkonu remonts būtu veicams, kad renovē visu māju, bet tas tā notiktu ideālajā variantā. Tomēr balkoni daudzviet ir krietni sliktākā stāvoklī nekā pati māja, bet, atliekot remontu, var iekulties krietnās nepatikšanās. Par balkonu remontu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas namu pārvaldnieka Pakalpojumu nodrošināšanas pārvaldes direktors Jurijs Tukišs, būvinženieris Artūrs Veiss un Liepājas namu apsaimniekotāja tehniskās daļas vadītājs Aldis Lazdiņš.

Problēma ar motobraucējiem, kam patīk braukāt ne tikai pa meža ceļiem, bet arī pašu mežu, nav jauna. Īsti nedarbojas ne lūgumi, ne sodi. Arī pār ceļu pārvilktas drātis un ķēdes noteikti nav risinājums. Bet vai vispār ir iespējams kāds risinājums? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē "Outduro" kopienas pārstāvis Egīls Šēfers un "Rīgas mežu" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. Sazināmies ar Ādažu novada policijas priekšnieku Oskaru Feldmani.  

Kas gan var būt jaukāks par veldzējošu peldi karstā vasaras dienā? Tomēr peldēšanās ir aktivitāte, kurai ir savi nosacījumi, kas jāievēro. Viss par un ap peldēšanos – raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā sarunājas "Zilā karoga" nacionālās programmas operators Jānis Ulme un biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze. "Viss sākas kādā brīdī ar savu spēju apzināšanos. Brīdī, kad cilvēks dodas atveldzēties, par izteiktu peldēšanu atklātās ūdenstilpēs nevaram runāt, tā tiešām ir došanās uz mirkli ūdenī atveldzēties. Retos gadījumos mēs redzam, ka cilvēks tiešām peld, tas, ko nozīmē vārds peldēt īstākajā izpratnē," norāda Zane Gemze. "Bet te parādās kompetenču šķautne, par ko pārliecinos ar katru dienu arvien vairāk. Cilvēkam šķietami liekas, ka viņam ir zināšanas, prasmes, iemaņas, līdz ar ko viņš ir bezatbildīgs kaut kādā situācijā vai nespēj izvērtēt adekvāti riskus, kas var iestāties.  Protams, ir virkne ieteikumu - izvēlēties drošas peldvietas, lietot peldvesti, pārliecināties par savu drošību, pieskatīt

Cukurs – baltā nāve. Varbūt ne tik traki, bet speciālisti uzskata, ka pie aptaukošanās un liekā svara problēmām lielākais vaininieks ir lielais cukura patēriņš. Izslēdzam cukuru no uztura un problēma būs atrisināta? Vai tas ir tik vienkārši, vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes docente, vadošā pētniece Ilze Maldupa, kardiologs Andris Skride un diētas ārsts Andis Brēmanis. Sazināmies ar Slimību profilakses un kontroles centra vecāko sabiedrības veselības analītiķi Birutu Veliku.