K Labk Dzvot

Aprites ekonomikas pamatprincips ir vienkāršs - jebkurš materiāls ir resurss un jebkas, ko esam ņēmuši no dabas vai saražojuši, jāizmanto pēc iespējas ilgāk. Cik viegli ir šo principu ievērot, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs, "Zero Waste Latvija" valdes locekle Keita Frensisa-Barisa un "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Ierakstā uzklausām Lauri Malnaču. Viņš savulaik Rīgā beidza Radiotehnikas arodskola, neilgi pastrādāja arī Rīgas Radiorūpnīcā, bet pēc rūpnīcas slēgšanas sāka labot gan VEF, gan Radiorūpnīcā ražotos radio aparātus, pastiprinātājus, skaļruņus un citas iekārtas. Viņa darbnīcā "Radiotehnikas serviss" Rīgā, Latgales priekšpilsētā, var apskatīt arī muzejiskas vērtības, piemēram, radio, kādus savulaik iebūvēja valdības automašīnās un miniuztvērēju cigarešu paciņas lielumā. Viesojāmies nelielajā darbnīcā. Raidījuma viesi mudina bojātu sadzīves dod labot, nevis uzreiz iegādāties jaunu.

Sociālie pakalpojumi ir pasākumu kopums, kas vērsts uz personu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā. Arī šajā jomā ir iespējamas un tiek veiktas dažāda veida inovācijas. Par tām runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Sabiedrības integrācijas fonda Sociālās saliedētības departamenta direktore Alda Sebre, Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš un mācību cikla "Kā radīt sociālās inovācijas" lektore, sociālās jomas speciāliste, Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna-Alksne. "Ja runā pa sociālajiem pakalpojumiem, lielas rindas ir epizodiska parādība atsevišķiem pakalpojumiem. Šobrīd ir aktualizējusies tēma par demenci, par cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem. Ir daudzas situācijas, kad cilvēks vienkārši netiek uz darbu, jo viņam mājas ir cilvēks, kuram ikdienā nepieciešama uzraudzība un atbalsts. Šādi atbalsta mehānismi šobrīd ir aktuāli. Ik pa brīdim parādās problēma ar aprūpes centriem," norāda Andris Bērzi

No 1. janvāra Latvijā kā obligāta ir noteikta bīstamo atkritumu dalīta savākšana, kas notiek sadarbībā ar pašvaldībām. Šī ir jauna šķirošanas iespēja. Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kas tad tagad īsti ir mainījies? Skaidro Valsts Vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs, "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs, "Getliņi EKO" Vides pārvaldības daļas vadītāja Lilija Dukaļska un A/S "BAO" pārdošanas direktors Normunds Reiniks. Bīstamie atkritumi ir baterijas, elektropreces, bīstami šķīdumi, ko nedrīkst izmest sadzīves atkritumos. Arī būvniecības atkritumi, piemēram, šīferis. Atis Treijs norāda, lai saprastu, kas no ķīmiskiem līdzekļiem, ko izmanto mājsaimniecībā, ir bīstamie atkritumi, jāskatās uz iepakojuma, kur norādes par sastāvu, piktogrammas norāda, vai ir speciālās apsaimniekošanas prasības. Jau iepriekš atkritumu šķirošanas laukumos bija iespēja iedzīvotājiem nodot bīstamos atkritumus, galvenās izmaiņas - tagad tā ir obligāta prasība. Getliņu poligonā a

Lielāku un mazāku dārzu īpašnieku vidū šobrīd jau valda aktīva rosība, jo laiks iegādāties augu sēklas nākamai sezonai. Internetā čum un mudž dažāda veida piedāvājumi, bet visam ir sava gaišā un arī tumšā puse. Par augu sēklu formālās un neformālās aprites īpatnībām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Dārzkopības sezonai palīdz sagatavoties Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore Jūlija Sebeļeva, dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne un biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte. Jūlija Sebeļeva skaidro, ka sēklām, ko tirgo Latvijā, jābūt audzētām reģistrētās audzētavās, kur tiek veiktas pārbaudes un nav konstatēti karantīnas organismi, un sēklas ir brīvas no slimību ierosinātājiem. Latvijā nedrīkst ievest sēklas un tirgot, kas iegūtas nezināmas izcelsmes valstīs, kuras nav iekļautas kvalitātes novērtēšanas sistēmā vai tā nav atzīta kā līdzvērtīga Eiropas Savienībā esošai sistēmai. No trešajām valstīm nevar ievest

Demence ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus. Kā atpazīt demenci, kādas ir profilakses, ārstēšanas un aprūpes iespējas, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Nacionālā psihiskās veselības centra ambulatorā centra "Veldre" vadītājs, profesors Māris Taube, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, neiroloģe Zanda Priede, ģimenes asistente Inese Raisa-Reisa. "Mums sabiedrība vēl nav toleranta pieņemt slimus cilvēkus. Mēs kaut kā esam pieņēmuši invalīdus ratiņkrēslā, pieņēmuši bērnus. Pret viņiem ir - jā, viss ok. Bet garīgi slimus cilvēkus, dementus cilvēku mēs noliedzam, viņi ir it kā ārpus sabiedrības, tiek it kā nošķirti," vērtē Inese Raisa-Reisa. "Tuviniekiem, ja viņi nezinās demences parametrus, pazīmes, rīcību viņi nonāk īstā ellē. Viņiem ir jāzina nianses, ļoti ir daudz par šo slimību. Ja jums tuvinieks ir ar demenci, jums šī slimība ir jāzina no a līdz z. Tieši tuviniekiem," pieredzē dalās Inese R

Ilgtspējīga un zaļā domāšana auto nozarē nebūt nepaģērē pāreju no iekšdedzes dzinēju automašīnām uz elektriskajām. Kādi vēl ilgtspējīgāki risinājumi iespējami auto nozarē, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē apdrošināšanas kompānijas "Balta" Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks, SIA "Transporent" vadītājs Arnis Jaudzems un "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" konsultante un Ilgtspējas institūta InCSR vides eksperte Jūlija Doktorova. Jūlija Doktorova norāda, ka "zaļā nākotne" privātā transporta lietošanā nozīmē, ka visiem ir pieeja savai automašīnai vai nomas mašīnai, nepieciešamības gadījumā var to izmantot, bet lielāko daļu laiku var iztikt bez tās. Tas nozīmē, ka visur var ērti, ātri un droši nokļūt ar kājām, ar mikromobilitātes rīkiem un sabiedrisko transportu. "Visi zinām, ka dažreiz bez mašīnas nevar iztikt, tādai iespējai jāpaliek, bet veselības, dabas aizsardzības un klimata vārdā to vajadzētu atlikt kā pēdējo iespēju," vērtē Jūlija D

Bez tā varētu arī iztikt, bet Latvijā gadsimtu garumā ir krājušās militāro konfliktu liecības. Šobrīd daudzo karu kauju vietas, militārie objekti un citas vēstures liecības tiek plaši izmantotos Latvijas militārā mantojuma tūrisma maršrutu un galamērķu izstrādē. Par šīs tūrisma nozares nozīmību un attīstību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele, tūrisma eksperts, biologs un dabas fotogrāfs Juris Smaļinskis un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Uzklausām arī tūrisma pārstāvjus no Kurzemes un Latgales, kas pagājušajā nedēļā piedalījās starptautiskajā konferencē par militārā mantojuma integrēšanu tūrismā un skolu programmās.

Vieni saka, ka tā ir suņu un kaķu saimnieku atbildība, otri -  sabiedrībai jāmainās. Runa ir par svētku uguņošanu un tās atstāto iespaidu uz mīļdzīvnieku veselību. Raidījumā Kā labāk dzīvot spriežam, kur beidzas mīļdzīvnieku saimnieku un kur sākas sabiedrības atbildība par mūsu mazajiem draugiem un viņu labdsajūtu. Sarunājas Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps un dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede. Bailēm ir tieksme attīstīties, skaidro Lita Konopore. Ja parādās kāda fobija - sākumā bailes braukt mašīnā vai bailes no salūta, var attīstīties atšķiršanas bailes, bailes palikt vienam. Ja bailes parādās, tās ir jākontrolē. "Saimnieks var mēģināt pieradināšanas terapiju, kas aizņem laiku. Ejot ārā, noteikti jābūt pavadā, kuri īpaši baidās, būtu pat nepieciešamas divas pavadas - kakla un krūšu siksna. Paredzamajā salūta laikā, jācenšas šo laiku pavadīt kopā ar savu suni m

No citām valodām aizgūtās abreviatūras. Vai vienmēr tās izrunā tā, kā rakstīts? Par to spriežam latviešu valodas stundā. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Runājot par abreviatūrām, Andrejs Veisbergs atzīs, ka lai arī STEM pārvērtušās par STEAM, īsāko abreviatūru nevajadzētu izrunāt „stīm”. Vajadzētu teikt STEM, tas atbilst latviešu valodas abreviatūru atveides principiem. Andrejs Veisbergs arī norāda, ka latviešu valodā varētu teikt UNICEF tieši tāpat kā raksta. Un arī vārdā UNESCO nepārveidot ‘UN’ par ‘ju’ izrunā.

Laiks atsākt rosīties un sākt kustēties – pēc svētkiem tam visam ir tieši īstais laiks. Kā to darīt pareizi un kā beidzot sevi pieradināt pie fiziskajām aktivitātēm, lai tās kļūtu par dzīvesveida pastāvīgu sastāvdaļu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kustēties mudina Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko. Sandra Rozenštoka iesaka pirms sākt aktīvi kustēties, novērtēt, vai ir kādas slimības, sūdzības vai traumu sekas.  "Ja nekas netraucē un nesāp, aktivitāte, ar ko jāsāk, ir tāda, kas ir patīkama cilvēkam, tā var būt pastaiga, ātrāka iešana, tā var būt vingrošana, tas var būt sporta kluba apmeklējums. Izvēles ir daudz. Bet nelikt sev sākumā uzdevumu kaut ko sasniegt uzreiz. Kaut ko sasniegt uz rezultātu, kaut ko noskriet pa visu varu. Ļaut

No 2025. gada 1. janvāra spēkā stājušās izmaiņas transporta un sakaru nozares normatīvajos regulējumus. Izmaiņas skars autovadītāju apliecības iegūšanas noteikumus, transportlīdzekļu tehniskās apskates kārtību. Par izmaiņām, kas skārušas automobiļu īpašniekus un vadītājus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters un drošas satiksmes eksperts Oskars Irbīts. Kādas izmaiņas nepieciešamas transporta nozares regulējumā, vaicājam arī auto žurnālistam, kā pats par sevi saka - satiksmes kritiķim Paulam Timrotam. Viņš vispirms atzinīgi novērtēja prasību reģistrēt velosipēdus un skrejriteņus. "Elektroskrejriteņu obligāta reģistrācija stājās spēkā 2024. gada vasarā. Velosipēdu ieteicama vai obligāta reģistrācija ir divu apstākļu dēļ," norāda Mārtiņš Mālmeisters. "Pirmais, tās ir īpašumtiesības, jo ir zināms, ka velosipēdiem mēdz "pieaugt kājas" un tie mēdz pazust. Attiecīgi tiesībsargājošām iestādēm, atrodot kādu zagtu velosipēdu, ir daudz viegl

Līdz 1. janvārim daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kurās ir vairāk nekā trīs dzīvokļi, īpašniekiem un pārvaldniekiem Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) mājas lietā bija jānorāda sava kontaktinformācija. Labā ziņa - nekas nav nokavēts. Kāpēc tas nepieciešams un kā to paveikt, kā arī par citām BIS atrodamām noderīgām lietām interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Baiba Vītoliņa un Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, visiem pensionāriem, gan strādājošiem, gan nestrādājošiem, neapliekamais minimums ir palielināts no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Strādājošajiem pensionāriem neapliekamo minimumu ir iespējams sadalīt starp pensiju un algu. Arī par citām izmaiņām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Jana Uzare un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā. Šobrīd Latvijā, lai cilvēks dotos pensijā, minimālais darba stāžs nepieciešams 20 gadi. Pensionēšanās vecums ir 65 gadi. "Ja nav 20 gadu darba stāža, ja viņš ir strādājis kādā citā Eiropas Savienības valstī vai līgumvalstī,  viņam var summēšanas rezultātā rasties tiesības uz pensiju. Ja nav savākti 20 gadi, tad cilvēks, ja viņa dzīvesvieta ir Latvija, var būt tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā. Var izvēlēties pastrādāt," skaidro Egita Garā. "Formula: jo vēlāk pieprasa p

Vai ledus sakustējies? Par energokopienām un to veidošanu runā gadiem, bet vezums uz priekšu kustas ļoti lēni. Vai 2025.gadā varam sagaidīt aktīvāku kopienu veidošanos, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Lauku foruma, energokopienu eksperte Ilvija Ašmane un Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. Sazināmies ar uzņēmēju no Balviem Mārtiņu Kaļvu. Energokopienas ir cilvēku un uzņēmumu apvienības, kas darbojas vietējās teritorijās ar mērķi ražot un patērēt atjaunojamo enerģiju, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un neatkarīgu enerģētiku. "Tas ir kooperatīvs, kurā biedri apvieno spēkus gan investīciju veikšanai, gan faktiskajai ražošanai, gan arī, kas ir ļoti būtiski, un to arī gribētos it īpaši pasvītrot, patēriņam," to, kas ir energokopiena skaidro Gunārs Valdmanis. "Kopumā sociālekonomiskie aprēķini rāda, ka no tādiem ražošanas avotiem kā saules enerģija, kura ir nevienmērīga gada griezumā un arī diennakts griezumā, tomēr tas ekonomiskais

2025.gada 1.janvārī spēkā stājās jauna kārtība zāļu uzcenojuma veidošanā aptiekās un zāļu lieltirgotavās. Kas būtu jāzina un jāizprot aptiekas apmeklētājam, ko vajadzētu jautāt aptiekā farmaceitam un ar kādu informāciju un kur iepazīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute un Zāļu valsts aģentūras Zāļu izplatīšanas informācijas departamenta vadītāja vietniece Dace Persa. Reformas mērķis bija samazināt zāļu cenas, samazināt kompensējamo medikamentu un citu recepšu zāļu cenas. Bezrecepšu zālēm cenu veidošanas principi nemainās, recepšu zālēm – mainās. Kopējais grozs recepšu zālēm būs lētāks. Par katras receptes apkalpošanu turpmāk jāmaksā 75 eirocenti. Bet šī maksa un aptiekas uzcenojums kopā ir lētāk, nekā uzcenojumi bija līdz šim. Veiktas arī izmaiņas recepšu izrakstīšanas kārtībā, arī māsas un vecmātes, atbilstoši kompetencēm būs tiesīgas izrakstīt recepšu zāles. "Jārēķinās, ka pa

Kad vēl, ja ne gada pēdējās dienās ir vērts nedaudz atskatīties uz iepriekšējos divpadsmit mēnešos padarīto un veidot arī nelielu ceļa karti nākamajam gadam. To arī darīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesrore Dace Zavadska, psihoterapeite Aina Poiša, "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, sertificēts ergoterapeits , fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Aina Poiša atminas epizodi no filmas "Straume", kur kaķītis ieskatās ūdenī, un mudina arī cilvēkus ieskatīties sevī, lai atrastu spēku.  "Pagājušais gads man saistās ar zināmu nogurumu sakarā ar Ukrainas karu, ka mēs atbalstījām, bet izjutām arī zināmu nogurumu un tādu jau drusku bezcerības sajūtu. Ka, man liekas, ieskatīties sevī un noticēt, ka vienmēr ir rezerves arī tad, kad ir bijušas labas epizodes pagāj

Ja gribi sasmīdināt Dievu, pastāsti viņam par saviem plāniem. Tomēr tālākā dzīve prasa kaut elementāru, bet  plānu. Ar vadībai ir jāplāno tālākā uzņēmuma darbība un attīstība. Kā veiksmīgāk nospraust profesionālos mērķus nākamajam gadam? Par to spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" vecākā konsultante - līderības attīstītāja Olga Dzene, "SmartLynx Airlines" personālvadības speciāliste Līga Sleņģe un uzņēmuma "Helmes Latvia" vadītājs, biznesa koučs Viesturs Bulāns.

Pirmo reizi raidījuma Kā labāk dzīvot pastāvēšanas vēsturē pie mums ciemojas Ziemassvētku vecītis! Sarunā veram vaļā viņa dāvanas, jo šis ir īpašs svētku viesis, kuru sarunā satikt vēlējās vairāki klausītāji. Mierpilna svētku laika saruna ar profesoru gastroenterologu Anatoliju Danilānu. Klausītājiem dāvinām profesora komentārus par savām kādreiz raidījumos izteiktām atziņām. Viena no tām - speķītim nav ne vainas! Arī šajā raidījumā Anatolijs Danilāns norāda, ka ne jau speķītis ir lielākais vaininieks aptaukošanās gadījumā, bet gan saldumi un mazkustīgums. "Lai uzturētu labu veselību, labu garastāvokli un ķermeņa svaru, ir vajadzīgs vesels komplekss," atzīst Anatolijs Danilāns. Pirmā vietā mazāk jau pieminētie saldumi. Otrā vietā - svarīgas ir fiziskās aktivitātes, trešā - labi izgulēties. Tāpat profesors atzīst, lai būtu slaidāks, ir vajadzīgs labs garastāvoklis. Es gribu palīdzēt savam līdzcilvēkam, cilvēki to jūt un atceras. Ja vienkārši kaut ko pieraksta, variet iet, dzeriet tabletes. Bet ja tu paru

Neskatoties uz aktīvo pretdarbību, telefonkrāpnieki intensīvi turpina medīt jaunus upurus. Par veidiem, kā mūs mēģina apkrāpt saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas "Bite Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas galvenā inspektore Una Meijere, LMT privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte, Tele2 drošības nodaļas vadītājs Mārtiņš Melnis un Finanšu asociācijas pārstāvis Jānis Krops.

Kā pateikt paldies darba vidē – gan darbiniekam, gan šefam?  Kā nosvinēt individuālus un kopīgus panākumus, sniedzot arī saturīgu atgriezenisko saiti un uzmundrinot vienam otru? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe. Ziemassvētki ir vairāk ģimenes svētki, bet šis ir arī laiks, kad uzņēmumā pateikt paldies darbiniekiem par paveikto.  "Tradīcijas katrā uzņēmumā ir atšķirīgas, bet jāņem vērā, kā cilvēki tajās jūtas. (..) Uzspiest svētkus tikai tāpēc, ka tā ir pieņemts, nebūtu prātīgi," norāda Eva Selga. Agnese Orupe vērtē, ka arī lielākā daļa cilvēku gaida, lai arī uzņēmumā būtu kāds pasākums Ziemassvētku laikā, vēlme svinēt. Cilvēkiem ir atšķirīgas vajadzības pēc svinībām un svētkiem. "Pat ja mēs katram darbiniekam uzdāvināsim "Ferrari", būs kāds kurš teiks, kāpēc tik dārgu, tik dārgs benzīns būs, kur es tagad to turēšu un man to nozags. Mēs kā cilvēki vienmēr protam atrast kādu v