K Labk Dzvot

Jaunākajā ES ziņojumā par to, kā dalībvalstīm ir klājies pēdējos desmit gadus digitalizācijas attīstības jomā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāju sekmes digitālo pamata prasmju apgūšanā ir stipri viduvējas. Kāpēc Īrijā 70% iedzīvotāju ir apguvuši digitālās prasmes, bet Latvijā tikai 49%, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē LIKTA prezidente Signe Bāliņa un uzņēmuma "Crayon Latvija" pārstāvis Agris Ivbulis. "Digitālās prasmes, gan termins, gan tas, ko šīs prasmes ietver, arvien mainās, jo tehnoloģijas nāk arvien jaunas klāt. Tagad pēdējais bubulis, no kura visi baidās, ir mākslīgais intelekts. Protams, tas ir arī saistībā ar drošību, ar kiberdrošību," vērtē Signe Bāliņa. "Kādreiz pietika, ka ieslēdzam datoru, saprotam, kas ir internets, ja mākam atbildēt uz e-pastiem, lieliski. Mūsdienās, ja tev nav sapratne par drošību digitālajā vidē, ja nav sapratne par to, kas ir mākslīgais intelekts vai kādas citas jaunas tehnoloģijas, kas nāk, mēs no viņām baidīsimies, neizmantosim." "Ja mans darba devējs mani

Interneta krāpnieki šogad no Latvijas iedzīvotāju kontiem nozaguši sešus miljonus eiro. Un gads vēl nav beidzies. Par jaunākajām krāpšanas metodēm un kā no tām izvairīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē programmētājs, tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš un "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns. Elviss Strazdiņš norāda, ka krāpnieku darbības shēma parasti ir šāda: nozog identitāti, tiekot pie cilvēka Smart ID vai Mobile scan, kas nu kurai bankai. Pēc tam ar šo identitāti jau ņem kredītus vai nomaksas preces. "Ar pliku personas kodu neviens naudu nenozags," norāda Elviss Strazdiņš. Eksperti atgādina neveikt nekādus apstiprinājumus paziņojumiem, kur uzsvērts: nevienam nesakiet šo kodu! "Viņi izmēģinās visu. Ja redzēs, ka cilvēks ir tāds, kas varētu iekrist, viņiem ir smalka analītika, kur viņi skatās cilvēku profilus. Ja pēc vārdiem un tavu zināšanu līmeņa, dzimuma, intelekta līmeņa savelkas kopā, ka tu būtu tas, kurš varētu uzķerties uz šo, mēģinās vienu metodi, otru, trešo, ce

Pa Latvijas koplietošanas ceļiem ikdienā pārvietojas ievērojams skaits automašīnu, kurām nav izieta tehniskā apskate un nav iegādāta  obligātās civiltiesiskās atbildības polise. Kāpēc speciālisti ceļ trauksmi par šādu problēmu, kas pastāv gadu desmitiem, raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārstāvis Agris Daukšte, satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Valsts policija Satiksmes drošības vadības biroja priekšnieks Arturs Smilga. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) un Valsts policija oktobrī aktualizējusi tēmu par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas tehniskās apskates un OCTA. Tas aktualizēts, jo aizvien ir ļoti liels to satiksmes dalībnieku skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgiem dokumentiem. 1-2% satiksmes negadījumu izraisa braucēji, kam nav izieta tehniskā apskate un arī iegādāta OCTA, skaidro Agris Daukšte. "Tas ir pietiekoši daudz, lai tās varētu radīt problēmas. It sevišķi problēmas tas radī

Kā izskatās nākotnes juridiskā konsultācija un cik sekmīga varētu būt mākslīgā intelekta lietošana, risinot reizēm ļoti sarežģītas problēmas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt labāk, efektīvāk apkalpot klientus, kā tas var palīdzēt efektivizēt notāra biroja darbu un vai kaut ko vajag reglamentēt arī ar likuma spēku. Vērtē Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle Ilze Metuzāle. "Lai kvalitatīvi apkalpotu klientu, nepieciešams apkopot informāciju dažādos reģistros un datu bāzēs, manuāli tas aizņem laiku. Ja tajā varam piesaistīt mākslīgo intelektu (MI), kas daudz ko sagatavo, apkopo un iedod notāram kaut kādu analīzi, līdz ar to vairāk laika var veltīt klientam. Ir daudzas lietas, ko MI tāpat kā pie ārsta vai jurisprudencē nespēs izdarīt, jo ir vajadzīga empātija, subjektīvas lietas, ko mašīna.. Ja pat ir vienādas mantojuma lietas, ir skaidrs, bet subjektīvi apstākļi liek iesaistīties cilvēkam un mašīna  vismaz tuvāk

Latvijā gandrīz puse (42 %) aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka vislielākais šķērslis bioloģisko atkritumu šķirošanā ir specializētu konteineru trūkums dzīvesvietas tuvumā, liecina uzņēmuma "Getliņi EKO" un kompānijas "Norstat" veiktais pētījums informatīvās kampaņas "Viss, ko neapēd, ir noderīgs ietvaros". Vai esam gatavi bioloģisko atkritumu šķirošanai? Kā problēmu risināt, raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē "Getliņi EKO" Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite, "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa, "Eco Baltia" vide direktors Andris Ziemelis un "Clean R" Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane. Sazināmies ar Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ģirtu Beikmani. Liene Rumpane norāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju motivāciju vai vēlmi šķirot argumentē ar to, ka viņiem nav infrastruktūras. "Var piekrist, var arī nepiekrist, ņemot vērā, ka ir namu apsaimniekotāji, kuriem to var prasīt. Namu apsaimniekotāji saprotamu

Rudenī cilvēki kļūst krietni uzņēmīgāki pret dažāda veida vīrusa infekcijām. Ar daļu no vīrusiem, kas gatavi iekārtoties mūsu organismā, var cīnīties, ievērojot elementāras higiēnas prasības, bet ar citiem būs sarežģītāk. Par pretdarbību vīrusu infekcijām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska un Slimību profilakses un konroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Larisa Savrasova. Vīrusi cirkulē visu gadu, bet rudenī to aktivitāte pieaug, jo arī rudenī pieaug cilvēku aktivitātes vairāk telpās un kopā. "Kļūst vēsāks, mēs negribam tik daudz iet ārā, tik daudz arī atvērt logu. Aukstais un mitrais laiks ir labvēlīgāks pašiem vīrusiem izturības ziņā. Savukārt mēs esam mazliet ievainojamāki, jo nosalšana un mazāk patīkami faktori ietekmē arī imūno sistēmu. Tas ir imūnai sistēmai papildus stress," norāda Dace Zavadska. "Ja esam nosaluši vai mums nepieslēdz apkuri, mēs netaisām vaļā logu, vīrusiem ir vieglāk pieķerties."

Šomēnes Latvijas pensionāri saņem indeksētās pensijas. Tā kā pensiju pielikums šoreiz ir aprēķināts citādāk nekā iepriekšējos gadus, valda zināms apjukums, cik tad liela būs jaunā pensija. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kas mainījies aprēķinos. Raidījuma viešnas - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodikās vadības daļas vadītāja Egita Garā un Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura - atbild arī uz klausītāju jautājumiem. Šajā gadā visām valsts pensijām – vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām 1. oktobrī piemērots indekss – 1,0640. "Zinot indeksu un indeksējamās pensijas apmēru, jebkurš iedzīvotājs var pats aprēķināt gaidāmo pielikumu. Savukārt indekss veidojas, ņemot vērā valstī esošos statistikas datus un algas apdrošināšanas iemaksas," norāda Egita Garā. Tā kā šogad algas apdrošināšanas iemaksu reālais pieaugums ir ar negatīvs, ir piemērots viens indekss visām pensijām un visiem stāžiem. Apdrošināšanas iemaksu algu s

Šī gada sākumā tika uzsākts projekts ar mērķi palielināt Latvijas un Igaunijas dabas tūrisma produktu eksportu uz Lielbritāniju. Par dabas tūrismu Latvijā un projekta sekmēm interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un iepazīstina asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele un Latvijas Dabas tūrisma asociācijas pārstāvji Vents Strautmanis, Andra Marta Babre un Zaiga Kaire. Jaunā interneta platforma ir šobrīd Latvijā vienīgā interneta vietne, kurā dabas tūrisma produkti Latvijā un Igaunijā ir apkopoti vienuviet, līdz ar to tā noderīga arī vietējiem ceļotājiem. Šobrīd mājaslapā pieejami vairāk nekā 70 dabas tūrisma pakalpojumi Latvijā un Igaunijā.

Tapis jauns pētījums par Latvijas iedzīvotāju psihisko veselību. Kādi ir tā rezultāti un ko plānots darīt nākotnē, balstoties uz pētījuma atziņām, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns un LAtvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe Ieva Bite. Viena no būtiskām atziņām pētījumā - cilvēki neapzinās, ka jūt depresiju un nevēršas pēc palīdzības, problēma joprojām ir aktuāla. Ir arī dažādu trauksmes stāvokļu izplatība. Ir noteiktas sabiedrības grupas, kam traucējumi vairāk raksturīgi vai biežāk sastopami. "Tiem, kas saka - es jūtos slikti, varbūtība, ka viņiem ir depresija, var būt 4-5 reizes liekāka, nekā tam, kurš atteiktu - es jūtos lieliski," atzīst Elmārs Rancāns. Viņš arī min, ka pandēmijas laikā pieauga trauksme un depresija. Cilvēki, kam jau iepriekš bijuši psihiski traucējumi, reaģē jutīgāk. Cilvēki, kam bijuši pašnāvības mēģinājumi, krīzes situācijās reaģē vēl spilgtāk. "Psihiskā ves

"Latvijas Zaļais punkts" uzsācis kampaņu "Nodod motoreļļu, nevis planētu". Vai šobrīd valstī pastāv problēmas ar izlietotas motoreļļas un vecu auto riepu utilizāciju, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis, AS "AJ Power Recycling" valdes loceklis Uldis Skrebs un Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs. "Ja salīdzinām nolietotās riepas ar izlietoto smēreļļu, tad nolietotās riepas tā īsti pēc tam nevienam nav vajadzīgas. Ja gribi rūpnīcā tās riepas pārstrādāt, par to ir jāpiemaksā diezgan liela maksa," norāda Kaspars Zakulis. Viņš arī atzīst, ka situācija uzlabojas. "Kad cilvēki paši nopērk riepas un netiek samaksāts par to apsaimniekošanu, respektīvi pārdevējs nav noslēdzis atbildības līgumu ar ražotāju, pārdot riepas mazliet lētāk, cilvēkam jārēķinās, ka servisā riepas mainīs, viņam pateiks, vari paņemt savas riepas līdz. Jo apsaimniekošanas nauda nav ienākusi un šie atkritumi ir tava problēma, nevis servisa," skai

Eksperti uzskata, ka valdības veiktie grozījumi Elektroenerģijas likumā faktiski apstādina tālāko mikroģenerācijas attīstību, jeb saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās. Vai bez neto uzskaites sistēmas saules baterijas kļūst neizdevīgas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē saules paneļu lietotāji Agris Krusts, Jānis Kronbergs un Ēriks Dobelis. Sazināmies ar biedrības "Saules enerģijas asociācija" pārstāvi Aigaru Kalniņu.

Migrēnas lēkmes ievērojami pazemina cilvēka dzīves kvalitāti un darba spējas. Lielai daļai ar migrēnu sirgstošajiem nākas ar slimību sadzīvot, bet pastāv iespējas to arī izārstēt. Par slimības ārstēšanu un simptomu mazināšanu raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Gaiļezera slimnīcas Galvassāpju vienības vadītāja Līga Mekša un Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības pārstāve Karīna Zaņģe. Ārste skaidro, ka migrēna ir stipras un ļoti stipras galvassāpes, kas bieži traucē arī darba kvalitāti. Darba spējas atgūst ātri. Starp lēkmēm cilvēks ir pilnīgi vesels. Ir cilvēki, kuriem lēkmes ir divas reizes mēnesī, ir tādi, kam - reizi gadā. Migrēna ir saistīta arī ar "ikdienas trigeriem". "Smadzenes ir gatavas sāpēt ātrāk un vairāk, dot tik viņām iemeslu," norāda Līga Mekša. Viena no pirmajā ārstēšanas metodēm ir trenēt, apzināt savas emocijas, ievērot režīmu, vingrot, ēst, dzert ūdeni, gulēt, nepārstrādāties, sabalansēt darba un atpūtas režīmu, ka arī psiho emocionāls treniņš.  "Psihoterapija ir numur viens terapija,

Ko darīt un kurus darbus vēl atlikt dārzā šobrīd, kad rudens vairāk līdzinās vasarai? Padomus sniedz Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Jautājam arī, ko darīt ar dārzā sakritušajām koku un krūmu lapām?

Ar ādas sēnīšu izraisītajām slimībām ir grūti tikt galā – tas reizēm ir kaitinoši un prasa milzu pacietību. Varbūt mums ir jauni sabiedrotie cīņai ar viltīgajām sēnītēm? Kā tās uzveikt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro asociētā profesore Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Infektoloģijas katedras pētniece, Centrālās laboratorijas valdes locekle Jeļena Storoženko un dermatoloģe Veselības centru apvienībā Valentīna Rožnova.

Pasaules sirds veselības dienas pasākumi Latvijā šonedēļ notiks Rīgā un Liepājā. Vairāk par to norisi un jaunākajām atziņām, kā rūpēties par savu sirdi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz un atgādina Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Sazināmies ar ģimenes ārstu Aini Dzalbu. Sirds veselību Rīgā varēs pārbaudīt jau rīt, 28. septembrī, telts atradīsies Neatkarības laukumā iepretī Saeimai. Vispirms biedrības pārstāvji aicinās uz sarunu Saeimas deputātus. Andrejs Ērglis atgādina, ka svarīgi katram pašam rūpēties par sirds veselību. Viņš atgādina, ka katram jāzina savs asins spiediens, holesterīna līmenis un cukura līmenis, kā arī savs svars un vēdera apkārtmērs. Tāpat jāpaskatās, ko ēdam, ko dzeram: lai it sevišķi sievietes pievērš uzmanību tam, cik daudz vīna izdzer nedēļā, lai katrs puika paskatās, cik izsmēķē, kā arī paskaita, cik soļus veic nedēļā.  Kad to visu zina, tas ir vienkāršs datu apjom

Ik gadu katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs atkritumos vidēji izmet vairāk nekā 130 kilogramu pārtikas, kas, kopā saskaitot, pārvēršas miljardos eiro mērāmos naudas un miljonos tonnu izniekotas pārtikas zaudējumos. Ko mēs darām nepareizi? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē profesore, ekonomikas doktore, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, biedrības "Zero Waste Latvia" valdes locekles Elīna Kolāte un Maija Krastiņa. Starptautisko pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes dienu tiks atzīmēs 29. septembrī. Vai esat padomājuši, cik pārtikas jūs izmetat atkritumos? Kāda daļa no tās ir svaiga un izmantojama? Vai vienmēr veikalā nopērkat tikai to, kas ir vajadzīgs? Maija Krastiņa norāda, ka ikviena mājsaimniecība izmet ap 500 eiro gadā pārtikā, bet to ir iespējams ietaupīt. "Šķiet, ka mēs jau tā nedarām, ne jau es, bet kad sāk mazliet sekot līdz, pa santīmam, pa eiro tā summa savācas," norāda Maija Krastiņa. "Mums pārtikas un bioloģiskie atkritumi veido 35-40% procentus visiem atkritumiem. Ja esam dzir

Latvijā ievērojama sabiedrības daļa joprojām dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas būvētas pagājušā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados un kurām nepieciešami nopietni renovācijas darbi. Bet tam nepieciešama liela nauda. Kur to dabūt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē "Jurisconsultus" vadītājs un jurists Jānis Uzulēns, Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas "Mājoklis valdes" priekšsēdētāja Dace Vārna. Sazināmies ar "Altum" energoefektivitātes programmu departamenta vadītāju Ievu Vērzemnieci un Liepājas domes izpilddirektora vietnieku nekustamā īpašuma jautājumos Mārtiņu Tīdenu. Dace Vārna atzīst, ka padomju laikā celtās mājas laika zobs nav saudzējis un viens no jautājumiem ir, kā spēj dzīvokļu īpašnieki vienoties par mājas atjaunošanas jautājumiem. Viņa vērtē, ka, saprotot, ka ģeopolitiskā situācija ir smaga, gan energo resursu cenas ir augstas, arī motivācijai atjaunot ēkas vajadzētu būt augstākai. 2023. gada sākuma veikta aptauja rāda, ka jautājumā par to,

23. septembris ir Bioloģiskās pārtikas diena, kad Latvijas iedzīvotāji ir aicināti maltītes gatavošanā izmantot pārtiku, kas audzēta ar bioloģiskām metodēm. Par to, kas nepieciešams, lai bioloģiskā pārtika būtu mūsu ikdienas uztura pamatā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas lauksaimniecības politikas eksperts un žurnāla "Biolģiski" galvenais redaktors, Marta Eglīte, aktīva mamma no Ozolniekiem, kopā ar ģimeni pirms diviem gadiem piedalījusies akcijā "Bio izaicinājums", kuras laikā desmit dienas izvēlējās maksimāli daudz bioloģiskās pārtikas produktu ģimenes uzturā un analizēja, kāpēc ir vērts mainīt uztura paradumus par labu bioloģiskajai pārtikai, un Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente. Sazināmies ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārklu.

Pirms kāda laika iesākām sarunu par zobu protezēšanu un tām iespējām, ko sniedz mūsdienu zobārstniecības tehnoloģijas smaida un vispārējā veselības stāvokļa atjaunošanā. Turpinām sarunu par šiem jautājumiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro speciālists zobu protezēšanā un estētiskajā zobārstniecībā Arnolds Bite un mutes un žokļu un sejas ķirurgs Antons Vostroilovs. Zobu protezēšana palīdz uzlabot dzīves kvalitāti. Pirmā saruna.  

Tehnoloģijas turpina attīstīties un līdz ar tām dažādi produkti kā, piemēram, palīgierīces, kas domātas cilvēkiem gados un invalīdiem. Par jaunākajām palīgierīcēm, kas dzīvi var padarīt vieglāku un labāku senioriem vai slimības gadījumā, interesējamies raidījumā. Cik dažāds un plašs ir to piedāvājums mūsdienās? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro mobilās lietotnes "Help in LV" izstrādātājs Armīns Kalniņš, SIA "Exceed" valdes loceklis Gatis Grīntāls, Latvijas Nedzirdīgo savienības domes priekšsēdētāja Inese Immure. Sazināmies ar biedrības "Sustento" valdes priekšsēdētāju Guntu Anču. Gunta Anča norāda, ka vārds palīgierīce ir ļoti plašs, jo tas, kas sākumā ir palīgierīce, nākamā mirklī jau ir ikdienas ērtība visiem. Kā piemēru viņa min televizora pulti, automātiskās durvis vai zemās grīdas tramvajus. Viņa ir gandarīta, ka daudzas digitālās lietas attīstās ļoti ātri un cilvēkiem dzīvot ir arvien labāk, jo cilvēkiem gados un cilvēkiem ar invaliditāti palīgierīces ir svarīgas un nepieciešamas ikdienā. "Mans mērķi