K Labk Dzvot

Āfrikas cūku mēris Latvijas lauksaimniekiem rada gana daudz problēmu. Atšķirībā no klasiskā cūku mēra, tas ir neārstējams, pret to nevar arī vakcinēt meža vai mājas dzīvniekus. Kā ierobežot slimības izplatību un kā pasargāt savu saimniecību, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Latvijas cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga un Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. "Neviens speciāli nenes mēri kūtī, protams. Ir jādzīvo visu laiku ar sajūtu, ka uz tevi glūn. Tiešām jau 10 gadus Latvijas cūkkopjiem ir jādzīvo ar apziņu, ka uz tevi glūn. Un ir tie periodi, kad glūn vairāk, kā tas ir šobrīd. Šobrīd vajag izziņot tādu trauksmi, lai cūkaudzētāji pat "neelpo" uz kādu pusotru mēnesi. Šobrīd ir ļoti tāds periods, ka ir jāpiesargājas," atzīst Kristīne Lamberga. Viņa skaidro, ka Āfrikas cūku mērim raksturīga sezonalitāte un vīruss ir izturīgs. "Katru gadu meža cūkām dzimst sivēni, tagad,

Došanās ceļā var būt vajadzīga dažādu iemeslu dēļ. Varbūt tikai tāpēc, lai vienkārši ietu, dažreiz - lai atrastu sevi. Latvijā izveidots Svētā Jēkaba ceļa maršruts. Par to vairāk plašāks stāsts raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Sv.Jēkaba ceļa asociācijas dibinātāja Sandra Rone, komunikācijas speciāliste, pasaules apceļotāja, ceļojumu bloga "mugursoma.lv" autore Zane Eniņa, kura ir gājusi piecus Santjago ceļa maršrutus - gan Rietumeiropā, gan arī nesen izveidoto posmu Latvijā, Carnikavas un Baltezera evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs, "Camino Latvija" krusttēvs Ivars Jēkabsons. No Valkas līdz Rīgai ir 280 kilometri garš posms, kas sadalīts 12 etapos. Vidējais etapa garums ap 25 km, un tad seši etapi no Rīgas līdz Žagarei vai no Rīgas līdz Skaistkalnei. Attālums Valka - Rīga prasa apmēram divas nedēļas, viss kopumā - kādas trīs nedēļas.Katrs iet ar savu redzējumu Ceļā var doties ikviens. "Nav būtiski, kādai ticībai piederi. Es arī sevi pieskaitu vairāk pie tiem, kas ir dabas ticībā

Aknu veselībai būtu jāpievērš vairāk uzmanības, jo tas ir viens no orgāniem, kurš spēlē solo mūsu ķermeņa orķestrī. Kāpēc tas būtu jādara un kā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas (LIHHASA) viceprezidente profesore, Rīgas Austrumu slimnīcas Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Infektoloģijas katedras asociētā profesore, Centrālās laboratorijas valdes locekle Jeļena Storoženko un Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane. Runājot par aknu veselību un iespēju saslimt ar hepatītu, Jana Feldmane norāda, ka inficēšanās var notikt viegli, pietiek ar nelielu asiņu daudzumu. "Nereti runājam par invazīvām skaistumkopšanas procedūrām, kur Latvijā cilvēki ne vienmēr pietiekami izvērtē riskus, tāpēc gribu aicināt vienmēr nevis skatīties uz cenu, izvēloties pakalpojumus, kas ietekmē veselību, bet izvērtēt profesionālismu, ka pakalpojuma sniedzējs saprot, ko dara

Senioram būt ir cienījami – cilvēki šajā vecuma grupā joprojām ir atvērti komunikācijai un sabiedriskai dzīvei. Kā to veicināt un justies labi kopā dažāda vecuma cilvēkiem, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par projektu "Seniors un sabiedrība. Brīvprātīgi kopā" stāsta biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa, projekta "Sarunas ar senioriem" vadītājs Žulijens Nuhums Kulibali un Sabiedrības integrācijas fonda darbiniece un projekta brīvprātīgā Elīza Laķe. Raidījuma viesi iepazīstina ar projekta pirmo posmu, kas notika sadarbībā ar aprūpes centru "Rūjienas senioru nams". Turp devas 20 brīvprātīgie. No tiem, kas bija pieteikušies, individuālās intervijās izraudzījās pēc iespējas dažādus cilvēkus ar un bez pieredzes. Vispirms projekta dalībnieki Annas Žabickas vadība apguva, kas ir novecošana gan fizioloģiski, gan arī kā sociāla parādība. Aprūpes namā brīvprātīgie pavadīja nedēļas nogales, lielākoties sarunājoties ar senioriem, mudinot viņus stāstīt par sevi.  Biedrība "Ascendum" publicējusi

Improvizētas kafejnīcas lauku sētās un māju pagalmos viesus mielo ar gardiem ēdieniem… Kas piedāvā šo iespēju un kur tas notiks, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Skujenes mājas kafejnīcas saimniece Signe Šlosberga un galamērķa "Vidusdaugavas garšu viļņi" koordinatore Lauma Āre. Sazināmies ar kafejnīcu saimniekiem. Inese Šīrava atklāj, ka Mājas kafejnīcu dienas aizsākās kā Covid laika projekts, lai mudinātu cilvēkus ceļot pa Latviju un kaut ko jaunu ieraudzīt. Iepriekš līdzīgs projekts bija jau organizēts Līvu krastā, no tā radās ideja, ka varētu organizēt visā Latvijā. Novadu koordinatori apzināja saimniekus, kas vēlētos vienu nedēļas nogali uzņemt viesus. "Nelaidiet garām iespēju, tā ir īsta garša!" mudija Inese Šīrava. Ar Mājas kafejnīcu piedāvājumu var iepazīties internetā. Pirms doties ciemos, vēlams saimniekus pabrīdināt, ka būsiet, lai var plānot apmeklētāju skaitu, lai visi būtu apkalpot

Māja, kā noliktava, nav kur spert soli, jo neko nedrīkst izmest, viss taču kādreiz var noderēt. Bet vai vienmēr vēlme visu paturēt un nekad nešķirties no lietām, kuras ir zaudējušas savu vērtību, ir atbalstāma vai tomēr tā ir problēma, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē interjera dizainere Vīva Ieviņa un zinātņu doktore klīniskajā psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, supervizore Marija Ābeltiņa, kura norādījusi, ka patoloģiska krāšana ir psihiskās veselības traucējums, nevis untums, ko daudzi neatpazīst. "Ir ļoti svarīgi atšķirt cilvēku, kuram patīk maksimālisms, vai ir daudz mantu, no tāda patiešām smaga stāvokļa, kas ir patiesībā psihiska saslimšana, tas ir mentālās veselības traucējums, kas ir šī vākšana un prasa profesionālu palīdzību," norāda Marija Ābeltiņa. "Tas nav vienkārši, ka man ir daudz mantu. Tāpēc, no vienas puses, mēs varam būt piekritēji tam, ka mums ir varbūt vairāk grāmatas, varbūt vairāk drēbes un kaut kādas sentimentālās lietas. Tas nenozīmē, ka katra

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sācis sabiedrības informēšanas kampaņu sauļošanās radīto risku mazināšanai "Necepies! Izvēlies dzīvot!". Kampaņas mērķis ir skaidrot riskus un piesardzības pasākumus, uzturoties saulē, kā arī kliedēt mītus par sauļošanos. Par kampaņas mērķiem un arī riskiem, ko var radīt neapdomīga sauļošanās, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas sdrmatologs, biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs, "Derma Clinic Riga" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls, uzņēmuma "MADARA Cosmetics" dibinātāja, saules aizsargkrēmu eksperte Lotte Tisenkopfa-Iltnere un SPKC pārstāvis Mārtiņš Zvackis. Ik gadu Latvijā konstatē vidēji 215 jaunus melanomas un 1410 citu ļaundabīgu ādas audzēju gadījumus. Tās ir vienas no biežāk sastopamajām onkoloģiskām slimībām, kuras izraisa arī sauļošanās. Arī sabiedrības aptaujas dati ir ne visai iepriecinoši, tādēļ SPKC sācis kampaņu "Necepies! Izvēlies dzīvot!". SPKC jūnijā veiktā aptauja liecina, ka aptuveni puse iedzīvotāju nelieto aizsa

Praksē pierādīts, ka gan kucēna, gan suņa audzināšanā un apmācībā vislabākos rezultātus dod tieši pozitīvās apmācības metodes. Kādas tās ir, praktiskus padomus raidījumā Kā labāk dzīvot sniedz kinoloģe Laine Kupča un suņu uzvedības speciāliste Līga Zvirgzdiņa-Grebina. "Cilvēkam ir jāmāk sunim pasniegt pozitīvo pastiprinājumu saprotamā veidā reizē tā, lai viņš būtu spējīgs konkurēt ar dzīvē esošo pozitīvo pastiprinājumu. (..) Cilvēkam ir jāiepazīst suns kā suga, suns, tieši šis dzīvnieks, lai izprastu viņu konkrētajā situācijā, lai kaut ko varētu mainīt," norāda Laine Kupča. Tad pozitīvam pastiprinājumam ir jānāk īstajā brīdī - nevis vienkārši iedot kādu kārumiņu, paslavēju, bet noķeru to situāciju, kad tas ir vajadzīgs? Laine Kupča: Kārums ir pats vieglāk cilvēkam kontrolējamais pozitīvais pastiprinājums. Pārtika, garšīga pārtika, īstajā brīdī vēl aizripināta pa zemi, kas atkārto it kā medījumu. Suns meklē, atrod, it kā tur notiek pozitīvs process un cilvēkam viegli to kontrolēt. Vienkārši arī ar paslavēša

Vai esam uz četriem riteņiem vai diviem, der atcerēties, ka ceļš pieder visiem un neviens satiksmes dalībnieks nav svarīgāks par otru. Kā stiprināt drošību uz ceļiem un cik svarīgi ir cienīt visus, kas ir uz ceļa, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Par satiksmes drošību raidījumā sarunājas "Latvian Cycling Girls" pārstāves Sveta Libarte un Zane Kalverša-Ķeņģe, Latvijas riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss un Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks. Raidījumā izskan dažādas klausītāju piezīmes par sodiem, par satiksmes drošību, raugoties gan no autobraucēju, gan velobraucēju skatupunkta. "Domāju, ka ar šo visu nevar atrisināt visus jautājumus perfekti. Atslēgas  vārds tomēr ir uzvedības kultūra uz ceļa, tas ir audzināšanas jautājums. Labi, ka par to runājam, stāstam, ļoti labs ir eksperiments, kas tam pievērš uzmanību, tas patiešām ir vadītāju kultūras jautājums, visu vadītāju, gan autovadītāju, gan velovadītāju savstarpējās cieņas jautājums. Tikai tādā vei

Iekšķīgas, ginekoloģiskas, uroloģiskas un virkni citas slimības var ārstēt ar maigu un nesāpīgu pieskārienu palīdzību. Izklausās neticami, bet tieši ar to nodarbojas osteopāti. Par osteopātiju un manuālo terapiju saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Tiekamies ar Latvijas Manuālās medicīnas ārstu asociācijas prezidentu, ārstu rehabilitologu un manuālo terapeitu Uģi Beķeri un osteopāti Andu Polnu.

  Vai pagājušajā nedēļā ziedojāt savu balsi "Balsu talkā"? Nē? Un nav skaidrs, par ko vispār ir runa? Dziesmu un deju svētku nedēļā sociālās iniciatīvas "Balsu talka" organizatori aicināja Latvijas iedzīvotājus un jo īpaši svētku dalībniekus ziedot savu balsi jeb ierunāt piecus teikumus vietnē balsutalka.lv, un tā sniegt savu ieguldījumu, lai mākslīgais intelekts ātrāk iemācītos "saprast" un komunicēt latviešu valodā. Šī gada laikā mērķis ir savākt 1000 stundas. Kā veicies svētku laikā un kāda ir iespēja iesaistīties turpmāk, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas vadītājs, digitālās vides piekļūstamības eksperts Pēteris Jurčenko, IT speciālists, programmatūras tulkošanas entuziasts Raivis Dejus, LU Matemātikas un informācijas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošā pētniece Ilze Auziņa un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane. "Lielākā daļa latviešu valodas runas datu, kas šobrīd pieejami, ko izmanto

Ko katram no mums nozīmē Dziesmu svētki? Tā sadziedāšanās sajūta, kad viena balss saplūst ar citām? Solis, kas dejā sperts reizē ar pārējiem? Vai kopības izjūta, kura šādi dzimst tikai Latvijā - vienreizēja, pacilājoša, aizraujoša un spēcinoša? Radījumā Kā labāk dzīvot to jautājam diasporas pārstāvjiem. Studijā viesojas Annija Kerno un Ēriks Mežgailis no Filadelfijas deju kopas "Dzirkstele" (ASV), Jānis Vinklers (Šveice) un Kārlis Caucis (Skotija). Kas katram no jums uztur vēlmi piedalīties, vēlmi piederēt latviešu saimei arvien? Ēriks: Man vissvarīgākais būtu, ka mēs varam šeit piedalīties. Tas nav tikai, ka svētki būtu man vai skatītājiem, biedrībā būs projektors un visi nāks kopā skatīties, visi latvieši Filadelfijā nāks kopā, un arī citās baznīcās nāks kopā. Dziesmu svētkos visi nāk kopā no visas pasaules. Mēs esam maza Latvija, bet vienā brīdī visi esam šeit. Tas man ir ļoti svarīgi, ka visi var šeit būt un redzēt svētkus. Kārlis: Kaut kur tas saknē ir ielikts caur skolas laikiem, skolas gadiem, vi

Vasara ļauj izvēlēties veselīgus un vienlaikus spēcinošus ēdienus, kas dod arī pietiekami daudz enerģijas ne tikai ikdienā, bet arī tad, ja nepieciešama izturība veselas nedēļas garumā, arī Dziesmusvētkos - dziedāšanai, dejošanai un dažādu pasākumu apmeklēšanai. Kādi ir vasaras spēka avoti ēdienā, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore. Par daudz aprunātajām sviestmaizēm Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča atzīst, ka riski pastāv, jo ir vasara, tāpēc jādomā, kādas uzkodas ienest pasākuma vietā. "Enerģiju var atjaunot un iegūt no dažādām citām drošākām uzkodām. Pārtikas drošība ir būtiska lieta. Sviestmaizes ar majonēzi, svaigu lasi vai vārītu gaļu atstāsim brokastīm, vakariņām. Uzkodām iegādāsimies turpat, ja uzglabā atbilstoši," norāda Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča. "Tā ir tikai nedēļa, un jāpieņem spēles noteikumi, jāsaprot, ka drošība ir svarīga.

Pamosties pēc svaiguma smaržojošos palagos, uzēst gardas pankūkas ar brūkleņu ievārījumu, iekosties maizes rikā, kura nogriezta no tikko izcepta klaipa, un atrast vietu savai sirdij no jauna, ko mīlēt un pēc kuras atkal sailgoties. To visu un vēl vairāk piedāvā lauku tūrisms. Par iespējām un piedāvājumu sarunājamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele, Skrīveru mājas saldējuma saimniece, arī Dziesmu svētku dalībniece Lelde Sotniece, kempinga "Ezerpriedes" saimniece Zane Jēgere, kura svētkos piedalās arī kā dejotāja, Skrundas muižas valdes priekšsēdētājs Edgars Vizulis, kurš kā zemessargs dežūrē svētku laikā Mežaparkā, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas valdes locekle, viesnīcas "Roja" vadītāja Zane Vaivode, atpūtas kompleksa "Seko saulei" saimnieks Guntars Anspoks. Pa tālruni pievienojas atpūtas kompleksa "Klidziņa" saimniece, arī dejotāja Diāna Vilcāne. "Laikam nezinu nevienu lauku māju saimnieku, kas nebūtu prie

Pateicoties globalizācijai, latviešu valodā ienāk arvien jauni un jauni aizguvumi, kuriem izsekot līdzi ar grūtībām spēj pat valodnieki. Bet varbūt jaunam terminam nav jāizmanto aizguvums no angļu valodas, bet gan jāatrod kāds labs, bet aizmirsts vārds, kas joprojām glabājas latviešu valodas pūra lādē? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Radio profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs, mūsdienu valodnieks, latviešu valodas vēstures pētnieks Pēteris Vanags un filoloģijas zinātņu doktore, literatūrzinātniece, rakstniece, folkloriste Janīna Kursīte-Pakule. Meklējam risinājumu problēmai, kas saistīta ar milzīgo aizguvumu skaitu, kuri ienāk latviešu valodā šobrīd pārsvarā no angļu valodas. Andrejs Veisbergs atzīst, ka biežāk varam lietot latviešu vārdus. "Kaut vai dziesmu svētku sakarā mēs bieži dzirdam organizācija, organizatorisks, utt. Kāpēc mēs nevaram teikt - rīkot dziesmu svētku, nevis organizēt. Rīkotāji. Daudz īsāks vārds, daudz latviskāks, daudz labāks," uzskata

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir lielākais publiskais pasākums, kas risinās mūsu valstī. Tik grandiozā notikumā, kurā piedalās vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku un vēl vairāk skatītāju, vienmēr būs situācijas, kuras neaprakstīt grāmatās un instrukcijās. Par svarīgāko, ko der iegaumēt svētku dalībniekiem un viesiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova un komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva. Dziesmu svētku laikā Rīgā iebrauc liels cilvēku daudzums, apmēram 800 - 900 autobusu. Skaidrs, ka satiksme nebūs tāda, kā ikdienā. Svētku rīkotāji aicina iestādes, kas darbojas Rīgā un kas var atļauties, strādāt attālināti, ja vien iespējams. Gan dalībnieki, gan skatītāji var izmantot savas ūdens pudeles. Uz pasākumiem jānāk ar tukšu pudeli, ko var uzpildīt pasākuma norises vietā. Uz mēģinājumu dalībnieki var ar nākt arī ar mugursomu, ne svētku dalībnieka auduma maisiņu, bet jārēķinās, ka pārbaudīs. Līdzi va

Karstā laikā mūs vairāk velk uz atpūtu nevis aktīvu darbošanos, bet dārzkopjiem vasarā paslinkot īsti nesanāks. Par jūlija dārza darbiem saruna raidījumā. Kā rūpēties par augiem, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska. Pirms doties uz Dziesmu un deju svētkiem, augus mājās vajadzētu kārtīgi salaistīt un pēc tam samulčēt. Tad dārzs pārdzīvos, kamēr saimnieki būs Rīgā svētkos. Vasara ar karstumu ir daudz ko sasteigusi, zied puķes un augi, kas to parasti dara apmēram jūlija beigās. Šobrīd nevajadzētu neko stādīt un pārstādīt, bet jebkurš stāds, kas iestādīts pavasarī noteikti jālaista, kā arī jāseko līdzi un jālasa nost kaitēkļi.  

Greizais īkšķis - doties pēc padoma pie ķirurga vai paļauties uz ieteikumiem internetā, kas atsaucas uz valstī pazīstamiem ārstiem, piedāvājot brīnumu - greizais īkšķis iztaisnosies. Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē traumotoloģe-ortopēde Evita Rumba.

Latvijā izstrādātas vadlīnijas veselīgai un jēgpilnai datorspēļu spēlēšanai, lai ikdienā tā būtu droša un ilgtspējīga. Ko speciālisti iesaka tiem, kam brīvā laika īsināšana ir datorspēles, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Biogeiminga biedrības (LBB) priekšsēdētājs Martins Muitenieks, Biogeiminga veiktspējas treneris Edgars Ziņģis un profesionāla e-sporta atlēte un LBB biedre Ieva Skrastiņa. Martins Muitenieks norāda, ka datorspēļu spēlēšana ietekmē bioloģisko un emocionālo stāvokli, kā arī dzīves veidu. Veidojot vadlīnijas, ideja bijusi pievērst uzmanību cilvēka bioloģijai, ko nodara un kā ietekmē datora lietošana un spēļu spēlēšana ilgtermiņā cilvēku.  Centās apkopot speciālistu ieteikumus un izveidot brīvi pieejamu materiālu jebkuram interesentam, ne tikai datoru lietotājiem un spēlētājiem, bet arī vecākiem un skolotājiem, kas var palīdz bērniem, kas nodarbojas ar datorspēlēm un nepārzina, kāda ir ietekme. Martins Muitenieks atklāj, ka pašam palīdzējis sporta treneris, kas norād

Vasarā strauji pieaug dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noslodze, bet daļa no tā, kam vajadzētu nonākt taras automātos, joprojām tiek izmests sadzīves atkritumu konteineros. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Depozīta iepakojuma operatora valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, "Lidl" Korporatīvās atbildības vadītāja Antra Birzule, "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Sazināmies ar Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektoru Dāvi Vītolu un tirdzniecības tīkla "Citro"pārstāvi Imantu Kelmeru.