Kolnas?ta

Itūgod, īzeimejūt Latgolys kūpādzīduošonys tradicejis symtgadi, nu 28. maja da 1. juņa Daugovpilī tiks svieteiti Latgolys dzīšmu svātki. Kod nūtyka pyrmī Latgolys dzīšmu i sporta svātki, kaida beja svātku atjaunuošona pyrma 35 godu, i par ituo gods svātku nūtikšonom itūreiz runojam ar muzikologi, komponisti i Latgolys viestnīceibys "Gors" muokslinīciskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoju Ilonu Rupaini, Latgolys kulturviesturis muzeja viesturnīku Vladislavu Malahovski, kordirigentu i Latgolys dzīšmu svātku lelkoncerta muokslinīciskū vadeituoju Jevgeniju Ustinskovu, kai ari ar muziki, muzykys pedagogi i Augšdaugovys Kulturys centra  “Vārpa” jauktuo kora “Latgale” vadeituoju Anitu Zarāni. Jei aktualizej itūs svātku miseju -  dzīduošonys piecteceibys saglobuošonu. “Tei ir myusu identitate, kai mes cytaiž jū paruodeisim, ka ni caur dzīsmi, caur deju. Varbyut dzīsmei, ka dreikst tai saceit, ir tys, ka mes dzieržam volūdu. Lai sasaglobuotu, lai napagaistu myusu volūda, tautysdzīsme. Lai napagaistu tys, kū myusu seņč

Globuot, paglobuot Itūreiz Kolnasātas volūdas rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynojūt stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot.Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „slēpt”.

Rubrikā "Vieture latgalīša acim" viesturis doktorants i muziks Arņs Slobožanins kupā ar literatūrzinuotnīku Valentinu Lukaševiču stuosta par 1934. gods 15. maja nūtykumim, kod beidzēs Latvejis demokratiskais puorvaldis pūsms. Kārlis Ulmaņs izbeidze Saeimys i politiskū parteju darbeibu. Latvejā īsastuoja autoritarismys. Ari Latgolu cīši skuore Ulmaņa apvārsums.

Hokeja pasauļa čempionata laikā, kod vysa Latveja jiut leidz myusu komandai, iz sarunu asam aicinovušs rēzeknīti, hokeja spēļu tīsnesi i aizrauteigu hokeja entuziastu Kasparu Kārklinieku, kurš niu atsarūn Danejis piļsātā Herningā, kur vēļ leidz 25. majam nūteik daļa nu 89. pasauļa čempionata hokejā spēlis i dorbojās kai breivpruoteigais paleigs. Kasparam vaicuosim par hokeju pasaulī i Latgolā, par latgalīšim pasauļa hokejā, hokeja terminim latgaliski i juo aizaraušonu i dorbu hokeja lauceņā kai tīsnešam i spālātuojam.

Guoduot Itūreiz Kolnasātas volūdas rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynojūt stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot runuos par vuordu guoduot.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveiejā Kolnasātas vuordineicā itūreiz par vuordu dazynuot.

Šudiņ sasateikam ar bīdreibys “Daņču kruotive” (latviski “Danču krātuve") izveiduotuoju, daņču pietnīku i entuziastu Sandi Zučiku. Veļ 2024. gods golā bīdreiba izdavuse treis jaunus Latgolys daņčim i kadrelim veļteitus digitalūs izdavumus – e-būrtneicys, kur atrūnams materials par folklorys kūpys “Upīte” i sovulaik Gunāra Stroda vadeituos deju kūpys “Musturs” daņčim, kai ari pīcim Latgolā doncuotim kadrelim. Bet kūpumā jau nu 2021. gods “Daņču kruotive" izdavuse kolekceju, kurā niu ir 15 e-būrtneicu. Kai soka “Daņču kruotive” vadeituojs Sandis Zučiks - Latgolā pīraksteitī i montuotī daņči ir daļa nu vysa Latvejis daņču montuojuma, vystik jī atsaškir ar sovu raksturu, dzeiveigumu i dzeivū tradiceju (olūts - lakuga.lv) Ar Sandi runojam par tū, voi i cik viesturyski svareigi ir fiksēt i dokumentēt daņčus, kuo vydā izškirūt, kuram kulturviesturyskajam regionam kas rakstureigs i kai lobuok nūs doncuot ci nadoncuot. Par daņču gruomotu i  škārsteiklā daīmamūs materialu vajadzeibu daņču tradiceju uztureišonai i sa

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim puorīt i beidzās.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveiejā “Vuordineicā” itūreiz par vuordim buntavuot i buntavnīks.

Šudiņ sasateikam ar dirigentu Māri Sirmuo, kura saknis vaicojamys Latgolā. Māris Sirmais ir vairuokkuortejs Latvejis Leluos muzykys bolvys laureats, Latvejis Zynuotņu akademejis goda lūceklis i Treis zvaigžņu ordeņa kavalers, vaļsts akademiskuo kora “Latvija” muokslinīciskais vadeituojs. Koč i Māris dzims i audzs Reigā, latgaliski jis runoj jau nu bierneibys. Ar Māri runuosim par dzīšmu i deju svātku unikalitati. Taipat, saprūtams, ari par muzyku i juo īdevesmis olūtim. “Ka mes saleidzynojam, kas ir taids eipašs myusu tautai, tod tī ir dzīšmu i deju svātki. Vysmoz munā dzeivis laikā maņ nasagrybātu zaudēt tū sajiutu, ka vystyk tuos miļzeiguos masys, ka juos sasalosa na deļ īmesļa, kab īdzartu i svynātu, bet sasalosa, lai paruodeitu tautys kulturu i myusu tautys dvēselis stuovūkli tamā šaļtī, myusu emocejis, kas tymā laikā vīnoj tik daudzys tyukstūšys myusu tautīšu. Maņ tai redzīs, ka itei sajiuta vīnreiz pīcūs godūs ir kai svietneica... Es zynu, ka vysi muni pazinis, kas atbrauc i radz tū vysu, jim pat pīteik

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "izdarīt darbus" - padareit, apdareit, dasadareit.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveiejā “Vuordineicā” itūreiz par vuordu vierseiba.

Par Leldīnis svieteišonu, myusdīnu vierteibom i tūs kūpšonu Leldīnis prīškvokorā ir sarunu asam aicynuojuši katuoļu goreidznīku, Zylupis i Pasīnis draudžu pravestu Vitāliju Filipenoku, kurš cyta storpā aizaraun ar kūkgrebšonu.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "skaļi" –  vysā bolsā, vysā golvā, pagrīzt cīšuok, smītis bolsā, skaneigs.

Svietejūt Latgolys dzīšmu svātku symtgadi, itūgod 1. junī Daugovpilī atjaunuotajā Stropu estradē nūtiks Latgolys dzīšmu svātki. Ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par 1943. gods 4. juli, kod vuocu okupacejis laikā Daugovpilī nūtyka Latgolys dzīšmu svātki. Svātkūs izmontuoja Latvejis nacionalū simboliku. Sorkonboltsorkonī karūgi pleivuoja sūpluok nacistiskos Vuocejis karūgim Svātkūs pīsadaleja 55 kori, 1500 dzīduotuoji, 20000 skateituoji. Viersdirigents – Teodors Reiters. Nūtikšonys vīta beja  sporta laukums Gajokā, ar specieli sataiseitom tribinem. Dzīduoja Latvyski i vuocyski.